Sabiedrība Mārupe

Ne tikai siltuma zudumu anatomija

2010.gada 15.aprīlī Mārupes novada Dome norūpējusies pāradresēja SIA “Sabiedrība Mārupe”divus fotoattēlus un  lūgumu jau nākamajā dienā atbildēt uz  Rīgas Apriņķa Avīzes  žurnālista Oskara Štrodaha jautājumiem  par siltuma zudumiem trasēs.  Jautājumi nedaudz izbrīnīja, jo šķita tādi kā traģikomiski. Taču jau nākamajā dienā godprātīgi tika aizsūtītas atbildes uz tiem.

Pēc desmit dienām RAA  publicēja žurnālista Oskara Štrodaha rakstu. Taču šķiet, ka lasītājiem būtu lietderīgi izlasīt vispirms arī mūsu speciālista atbildes un jo sevišķi novada Domei adresētos  jautājumus.

SIA “Sabiedrība Mārupe” centrālās katlu mājas priekšnieks un pazemes komunikāciju diplomēts  inženieris Māris Jaunmuktāns atbild uz  15.04.10. Domes atsūtītajiem jautājumiem par sniega kušanu pie siltumtrasēm Jaunmārupē.

Jaunmārupes iedzīvotāji informē, ka vietējās siltumtrases rada siltuma zudumus. Pie tām ātrāk nokūst sniegs un ātrāk sāk augt zāle, radot iespaidu, ka daļa no iedzīvotāju apmaksātās siltuma enerģijas vienkārši izkūp gaisā.
Grūti noticēt, ka jaunmārupieši nebūtu informēti, ka siltuma zudumi ir objektīvs faktors kā dēļ tad arī notiek tas milzīgais cīniņš par globālās sasilšanas mazināšanu. Siltums izkūp gaisā caur skursteņiem, mašīnu izpūtējiem utt.
Kas attiecas uz centralizētu apgādi, tad arī tur, protams, rodas siltuma zudumi. Padomju laikā izbūvētajās siltumtrasēs  tie sasniedza pat trešo daļu. Tagad  rekonstruētajās, izmatojot modernos izolācijas materiālus,  siltuma zudumi samazinājušies. Jaunmārupē vidēji gadā  tie ir 11-12%, jo siltumtrase ir samērā gara – kopapjomā turpat 3 km.
Uzskatāmības labad salīdzināsim Sabiedrisko pakalpojumu regulatora datus par siltuma pārvades zudumiem apkārtējās pašvaldībās:
*Olainē    – 17,84%;
*Salaspilī    - 19,24%;
*Jaunmārupē    - 11,50%.
Kas attiecas uz iedzīvotāju apmaksāto siltuma enerģiju, kura izkūp gaisā, tad iedzīvotājiem vajadzētu vērst uzmanību uz savu māju iekšējo siltuma pārvades cauruļvadu izolācijas stāvokli. Vecākajās mājās tas ir katastrofāls.

Kā izveidojusies situācija, ka siltumtrašu apkārtnē notiek siltuma zudumi? Kas ir siltuma zuduma iemesli? Vai var uzskatīt, ka nekvalitatīvu siltumtrašu dēļ siltuma enerģija izkūp gaisā?
Protams, nekvalitatīvu siltumtrašu dēļ siltuma enerģija izkūp gaisā lielākos apmēros. Bet jāatceras viena  objektīva patiesība, ka nevar pārvadīt enerģiju no punkta A uz punktu B, neciešot zaudējumus pārvades procesā. Runa var būt par šo zaudējumu (sauksim – zudumu) lielumu, un tie ir atkarīgi no enerģijas pārvadei izvēlētajiem materiāliem. Mūsu gadījumā tie bija un vēl joprojām ir labākie, kādus siltuma pārvadei iespējams izmantot, un tās ir rūpnieciski izolētas caurules, kuras izvēlētais ražotājs  izgatavo atbilstoši  ISO 9001 starptautiskā kvalitātes sertifikāta  un Eiropas normatīvu EN 253 prasībām. Zudumi šīm caurulēm ir vismazākie.
Nedaudz izbrīnīja uzrādītie fotoattēli. Piemēram tur, kur  redzama atkusušā zeme mežmalā, siltumtrases nemaz nav, bet sniega trūkums pie mājām liecina par pagrabstāva sienu izolācijas stāvokli.
Vai trases vieta bija redzama īstajā ziemā? Izskatās, ka pavasarī. Protams, arī šis objektīvi nelielais siltuma zuduma daudzums iezīmē trases ceļu. Tāpat kā vietās, kur izbūvētas kanalizācijas sistēmas  un ierīkoti ūdensvadi. Pa tiem plūstošais +4-5 grādus siltais ūdens nokausē sniegu no aku vākiem daudz ātrāk  nekā  +80-90 grādus karstais siltumtrasēs.
Kas ir siltuma enerģijas ražotājs un piegādātājs Jaunmārupes daudzstāvu namiem?
Savdabīgs jautājums. Biju pārliecināts, ka visi jaunmārupieši zina, ka siltumu viņu dzīvokļiem piegādā SIA “Sabiedrība Mārupe” centrālā katlu māja. Tāpēc jau arī viņi uzņēmumam maksā par šo pakalpojumu, ja vien maksā…
Jaunmārupes iedzīvotāji informē, ka aptuveni 10 gadus atpakaļ ticis ņemts kredīts, par kuru tagad maksā iedzīvotāji, un veikts siltumtrašu remonts. Vai šī informācija atbilst patiesībai? Ja jā, tad kāpēc iedzīvotājiem jāmaksā par tādas siltuma trases remontu, kas rada siltuma zudumus?
Šī informācija nav patiesa - nenotika nekāds siltumtrašu remonts, par kuru tagad maksājot iedzīvotāji. Pirms trīspadsmit gadiem Jaunmārupes enerģētiķi izstrādāja ciemata apkures sistēmas rekonstrukcijas projektu, iegūstot tiesības kļūt par Pasaules bankas finansētā pilotprojekta izpildītājiem. Rekonstrukcijā pielietoja modernās siltumapgādes tehnoloģijas, siltumtrases vecās caurules  nomainīja pret Dānijā ražotajām, kuru ekspluatācijas laiks ir 30-50 gadi, bet uz desmit gadiem ņemtais kredīts jau ir atmaksāts.
Intereses pēc salīdzināsim tā paša Sabiedrisko pakalpojumu regulatora datus par 2009.gada siltumapgādes tarifiem apkārtējās pašvaldībās:
*Olainē    - 49,90 Ls/MWh;
*Salaspilī    - 44,11  Ls/MWh;
*Jaunmārupē    - 39,60  Ls/MWh.
Vai Mārupes novada Dome un siltumenerģijas piegādātājs var šo situāciju uzlabot, piemēram, papildus siltinot siltumtrases? Ja jā, kad un pie kādiem apstākļiem tas varētu notikt?
Šobrīd kārta pienākusi māju siltināšanai. Starp citu, tie dzīvokļu īpašnieki, kuri atnāca uz savu māju iedzīvotāju kopsapulcēm, tika iepazīstināti ar Rīgas Energo Servisa aģentūras piedāvājumu organizēt namu renovāciju. Šim nolūkam tiek piedāvāts Eiropas Savienības finansējums, kas segtu pusi no katras mājas siltināšanas izmaksām.
Savulaik Mārupes pašvaldība sadarbībā ar SIA “Sabiedrība Mārupe”uzdrīkstējās vieni no pirmajiem Latvijā ar Pasaules Bankas atbalstu rekonstruēt ārējās siltumtrases. Tagad pienācis laiks siltumu vairāk aizturēt dzīvokļos, jo tur aiziet debesīs atlikušie 90% no siltuma zudumiem. Te nu iniciatīva un atbildība jāuzņemas kopējo māju dzīvokļu īpašniekiem.

Un tagad salīdzināšanai žurnālista raksts, kuru, kā izrādās, rosinājuši komunālo maksājumu parādnieka “taisnības”  meklējumi.

“Sabiedrība Mārupe” noliedz atmosfēras sildīšanu par iedzīvotāju naudu
Oskars Štrodahs
2010. gada 27. aprīlis

“Kāda ir jēga maksāt par siltumu, ja tas izkūp gaisā, pat nenokļūstot līdz iedzīvotājiem?” jautā Jaunmārupes iedzīvotāja Daiga Freimane. Viņa norāda, ka Jaunmārupes siltumtrašu apkārtnē pavasarī ātrāk nokūst sniegs un tas liecina par siltuma zudumu.

Jaunmārupes iedzīvotāji stāsta, ka
siltuma zudumi no vietējām
siltumtrasēm ietekmē apkārtējo vidi visu
gadu – virs tām ātrāk nokūst sniegs un
aug zāle. Attēlā – nokusis sniegs virs
siltumtrases dažas nedēļas atpakaļ.

Siltumenerģijas piegādātājs SIA “Sabiedrība Mārupe” skaidro, ka siltuma zudums ir neizbēgama parādība, turklāt Jaunmārupē tas ir mazāks nekā citās apkārtējās pašvaldībās.

Iedzīvotāja: kāpēc jāmaksā par siltumu, kas izkūp gaisā?
“Siltuma zudums siltumtrašu apkārtnē ir nepārprotams, un to var novērot gandrīz katrā gadalaikā. Ziemā virs siltumtrasēm sniega kārta izveidojas vēlāk, savukārt pavasarī sniegs nokūst ātrāk. Vēlāk arī zāle ātrāk sāk augt tieši virs Jaunmārupes siltuma piegādes mezgliem. Tas skaidri liecina par siltuma zudumu,” stāsta Jaunmārupes iedzīvotāja Daiga Freimane.
Pēc viņas teiktā, siltumtrasei tika veikts remonts aptuveni pirms 10 gadiem un kopš tā laika arī ir novērojams šāds siltuma zudums. D. Freimane atceras, ka trases remonts realizēts, iesaistoties kādā Dānijas projektā, un daļa no remonta segta no Eiropas Savienības līdzekļiem.
“Ja pareizi atceros, tad siltuma iekārtu remonta darbiem tika ņemts kredīts, jo “Sabiedrība Mārupe” darbus neveica par savu naudu. Taču pirms kaut kas tāds tika darīts, vajadzēja saņemt piekrišanu arī no iedzīvotājiem. Iedzīvotāju viedoklis par siltumtrašu remontu netika prasīts, un tas nozīmē, ka pakalpojumu sniedzējs vēršas pie iedzīvotājiem ar tekstu “ziniet, mēs veicām remontu un tagad jūs maksāsiet”. Protams, uzlabojumus vajag, taču nevar siltuma piegādātāja kredītsaistības likt segt iedzīvotājiem. Īpaši tādā situācijā, ja nauda par siltuma piegādi vienkārši izkūp gaisā,” uzskata Daiga Freimane. Viņa uzskata, ka siltumenerģijas ekspertiem būtu jāpārbauda, vai siltumtrase ir pienācīgi nosiltināta un vai projekts ir pareizi izstrādāts un realizēts.
“Iedzīvotājus aicina siltināt mājas, izstrādāt projektus un ieguldīt savus un Eiropas Savienības līdzekļus. Taču jāsāk ir ar tādu siltuma piegādes nodrošināšanu, kas nerada siltuma zudumu. Tikai pēc tam var siltināt mājas. Citādi iznāk, ka siltums izkūpēs gaisā, vēl nenonākot līdz mājām,” izsakās D. Freimane. Viņa uzskata, ka Jaunmārupē esošās siltumtrases pašlaik apsilda atmosfēru.
SIA “Sabiedrība Mārupe”: siltuma zudums ir objektīvs faktors
“Grūti noticēt, ka Jaunmārupes iedzīvotāji nebūtu informēti, ka siltuma zudums ir objektīvs faktors, kura dēļ arī notiek diskusijas par globālās sasilšanas mazināšanu. Siltums izkūp gaisā arī caur skursteņiem, mašīnu izpūtējiem utt. Protams, siltuma zudums rodas arī centralizētajā siltuma apgādes sistēmā. Padomju laikā būvētajās siltumtrasēs tie sasniedza pat trešo daļu. Taču tagad rekonstruētajās siltumtrasēs, izmantojot modernos izolācijas materiālus, siltuma zudums ir samazinājies. Jaunmārupē siltuma zudums ir vidēji 11–12 % gadā, jo siltumtrase ir samērā gara – turpat 3 km,” tā situāciju Jaunmārupē skaidro SIA “Sabiedrība Mārupe” centrālās katlu mājas priekšnieks un pazemes komunikāciju inženieris Māris Jaunmuktāns.
M. Jaunmuktāns salīdzina Sabiedrisko pakalpojumu regulatora datus par siltuma pārvades zudumu dažās Rīgas apkārtnes pašvaldībās. Tie liecina, ka siltuma zudums Jaunmārupē ir 11,50 %, Olainē 17,84 %, bet Salaspilī 19,24 %. Savukārt, lai mazinātu situāciju, ka siltuma enerģija izkūp gaisā, M. Jaunmuktāns aicina iedzīvotājus pievērst lielāku uzmanību savu māju iekšējo siltuma pārvades cauruļvadu izolācijai, kas vecākajās mājās ir katastrofālā stāvoklī.
“Protams, nekvalitatīvu siltumtrašu dēļ siltuma enerģija izkūp gaisā lielākos apmēros. Bet ir jāatceras objektīva patiesība par to, ka nevar pārvadīt enerģiju no punkta A uz punktu B, neciešot zaudējumus pārvades procesā. Runa var būt par šo zaudējumu lielumu, un tie ir atkarīgi no enerģijas pārvadei izvēlētajiem materiāliem. Mūsu gadījumā tie ir labākie, kādus siltuma pārvadei iespējams izmantot. Tās ir rūpnieciski izolētas caurules, kuras ražotājs izgatavo atbilstoši ISO 9001 starptautiskā kvalitātes sertifikāta un Eiropas normatīvu EN 253 prasībām. Zudumi šīm caurulēm ir vismazākie,” informē Māris Jaunmuktāns.
Aicina pievērsties māju siltināšanai
Kā norāda M. Jaunmuktāns, iedzīvotāju sniegtā informācija par it kā pirms 10 gadiem veikto siltumtrašu rekonstrukciju nav precīza – nav veikts nekāds siltumtrašu remonts, par kuru tagad maksātu Jaunmārupes iedzīvotāji. Jaunmārupes enerģētiķi pirms 13 gadiem izstrādājuši ciemata apkures sistēmas rekonstrukcijas projektu, iegūstot tiesības kļūt par Pasaules Bankas finansēta projekta izpildītājiem. Rekonstrukcijas laikā vecās caurules nomainītas pret jaunām, Dānijā ražotām caurulēm, kuru ekspluatācijas laiks ir 30–50 gadu, bet uz 10 gadiem ņemtais kredīts jau atmaksāts.
“Pašlaik ir pienākusi kārta māju siltināšanai. Tie dzīvokļu īpašnieki, kas atnāca uz savu māju iedzīvotāju kopsapulcēm, tika iepazīstināti ar SIA “Rīgas Energo Servisa Aģentūra” piedāvājumu organizēt namu renovāciju. Turklāt šim nolūkam tiek piedāvāts Eiropas Savienības finansējums, kas segtu pusi no katras mājas siltināšanas izmaksām,” M. Jaunmuktāns skaidro veidus, kā uzlabot siltumenerģijas situāciju Jaunmārupē. Viņš norāda, ka savulaik Mārupes pašvaldība sadarbībā ar SIA “Sabiedrība Mārupe” bijušas vienas no pirmajām iestādēm Latvijā, kas ar Pasaules Bankas atbalstu veikušas ārējo siltumtrašu rekonstrukciju. Tagad pienācis laiks veikt siltuma ekonomijas darbus dzīvokļos, jo dzīvokļos tiek fiksēti 90 % no atlikušajiem siltuma zudumiem. Kā uzskata M. Jaunmuktāns, šajā jautājumā atbildība un iniciatīva jāuzņemas kopējo māju dzīvokļu īpašniekiem.

Ievietots zem sadaļas: Jaunumi

Dārzeņu audzētāji nobažījušies par konkurētspējas saglabāšanu

2010. gada 12. marts
Zane Brīvmane, Rīgas Apriņķa Avīze

Latvijas dārzeņu audzētāji ir noraizējušies par akcīzes nodokļa piemērošanu gāzei – ja tas tiks darīts, strauji samazināsies vietējās produkcijas konkurētspēja, trešdien Mārupē, zemkopības ministram Jānim Dūklavam prezentējot jauno gurķu ražu, sacīja Latvijas dārzeņu audzētāji.

Raizes rada gāzes sadārdzinājums

Kooperatīva “Baltijas dārzeņi” direktors Kaspars Brunovskis atzīst, ka akcīzes nodokļa piemērošana gāzei būtu precedents Eiropas Savienībā, jo nevienā ES valstī tāds nodoklis nav piemērots lauksaimniecībai, mežsaimniecībai un zivsaimniecībai. “Pat Eiropas Komisijas regulas norāda, ka šī nozarēm akcīzes nodokļa piemērošana nav vēlama,” uzskata K. Brunovskis.
Viņš RAA sacīja, ka nodokļa ieviešana liegtu Latvijas ražotājiem konkurēt ar Poliju, Lietuvu, Nīderlandi un citām valstīm, jo Latvijas prece būtu dārgāka nekā importētā: pašizmaksā pieci santīmi no katra gurķu kilograma aizietu akcīzes nodoklī, aplēsis K. Brunovskis.

Plānotais nodokļa apjoms ir 15,6 lati par 1000 kubikmetriem gāzes. Mārupē izrēķināts, ka uz vienu hektāru gāzes akcīzes nodokļa maksājumā valsts budžets saņemtu Ls 10 000, tomēr vidēji šādā platībā 12 nodarbinātie valstij nodokļos samaksā vairākas reizes lielāku naudas summu. “Ja gāzei tiks piemērots akcīzes nodoklis, mūsu siltumnīcas vajadzēs slēgt. Tas nozīmē, ka viņi un viņu ģimenes paliks bez darba, valsts kasē neienāks nodokļi. Mēs esam sagatavojuši aprēķinus par valsts ieguvumiem un zaudējumiem no mūsu uzņēmuma, piemērojot akcīzes nodokli gāzei. Ceram, ka izdosies pārliecināt amatpersonas,” sacīja SIA “Mārupes siltumnīcas” valdes priekšsēdētājs Jānis Bērziņš. Jāatgādina, ka SIA “Sabiedrība Mārupe” ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Mārupes novadā. Mārupes novada Domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs RAA sacīja, ka nekustamā īpašuma nomaksas ziņā uzņēmums ir otrajā vietā aiz lidostas “Rīga”, bet SIA “Sabiedrība Mārupe” ir lielākais darba devējs mārupiešiem – pašlaik uzņēmumā nodarbināti 120 strādājošie.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs dārzeņu audzētājiem solīja jautājumu par akcīzes nodokli gāzei pārrunāt ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski. “Atbrīvojums no gāzes akcīzes nodokļa vai likmes samazinājums varētu būt viens no veidiem dārzeņu audzētāju atbalstam,” sacīja ministrs.

Grūtā ziema pārdzīvota


Šonedēļ SIA “Mārupes siltumnīcas”, kas iesaistījusies kooperatīvā “Baltijas dārzeņi”, sāka vākt gurķus. Veikalos nonākušas jau vairāk nekā sešas tonnas garo gurķu. Pirmā Latvijas tomātu raža būs pēc mēneša.

SIA “Mārupes siltumnīcas” valdes priekšsēdētājs Jānis Bērziņš sola – Mārupes gurķi, iespējams, jau nākamajā nedēļā maksās lētāk. Šīs nedēļas beigās gurķus varēs nopirkt visos “Rimi” tīkla veikalos. “Par mūsu gurķiem varam droši teikt, ka nepārsniedzam atļautās mēslojuma normas un izmantojam bioloģiskos augu aizsardzības līdzekļus. No rīta vāktā raža jau vakarā nonāk veikalā,” saka J. Bērziņš. Interesanti, ka kopš šīs nedēļas visus Mārupes gurķus marķēs ar īpašu SIA “Mārupes siltumnīcas” logo.

Ievietots zem sadaļas: Jaunumi

Kas ietekmē maksu par siltumu

Mārupes Vēstis
2009.gada 8.decembris

Pēc iedzīvotāju uzdotajiem jautājumiem, kādus laiku pa laikam dzirdu, saprotu, ka nepieciešams neliels skaidrojums par siltumenerģijas tarifiem Jaunmārupē.

Lielākā daļa interesentu neskaidros jautājumus uzdod jautājumu formā, bet viena daļa ir pilnīgi pašpārliecināta un agresīva: “Kāpēc mums nekļūst lētāka apkure, ja avīzēs raksta, ka gāze ir palikusi lētāka?” Pat līdz absurdam, - kas mums vispār regulējot tarifus?

Tad nu atbildot jāteic, ka ir jau nu daudz nesakārtotu lietu mūsu valstī, bet tik liela mēra pašdarbība sen vairs nav iespējama. Komunālo pakalpojumu tarifus mums, tajā skaitā arī siltumenerģijas tarifu apstiprina (nu jau jāteic - līdz šim apstiprināja) Sabiedrisko pakalpojumu regulators, mūsu gadījumā Olaines pilsētas, Olaines pagasta, Mārupes pagasta un Salaspils  sabiedrisko pakalpojumu regulators (OOMS SPR). Turpmāk gan atkal reģionālie pašvaldību tarifi tikšot regulēti centralizēti ar Lielā Valsts Sabiedrisko Pakalpojumu regulatora palīdzību, tādējādi likvidējot atsevišķo pašvaldību  reģionālos regulatorus. Iespējams, ka tas ir saistībā ar reģionālo reformu.

SIA “Sabiedrība Mārupe” spēkā esošais siltumapgādes tarifs noteikts ar  OOMS SPR 2007. gada 8. jūnija lēmumu Nr 3/2007,2.p. Ar šo lēmumu noteikts, ka turpmāk, mainoties dabas gāzes cenai, līdzi mainās arī siltumenerģijas tarifs, jo lielāko siltumenerģijas tarifa izmaksu daļu sastāda kurināmā, tas ir, dabas gāzes izmaksas. Pārējā izmaksu daļa ir vairāk vai mazāk konstanta.

Tātad noteiktā laika periodā siltumenerģijas tarifs ir tieši proporcionāls dabas gāzes cenai.
Kādas bijušas šīs izmaiņas, (ko viena daļa iedzīvotāju, liekas, pat nav pamanījusi), var redzēt tabulā.

Kas notiks ar dabas gāzes cenu turpmāk, to rādīs laiks. A/S “Latvijas Gāze” sola, ka šajā apkures sezonā tā būtiski nemainīsies, tātad nemainīsies arī siltumenerģijas tarifs. Atceros gan pirms vairākiem gadiem, kad gāzes cena jau sāka strauji pieaugt, A. Dāvja kungam tika jautāts par to, vai iespējams dabas gāzes cenas samazinājums. Viņa toreizējā atbilde bija, lai uz to necerot… Taču salīdzināsim tabulā iekrāsotās 2008. gada oktobra un 2009. gada novembra cenas.

Tomēr jārēķinās, ka tarifu kāpums atkal būs sagaidāms vasaras sākumā, jo Saeima   pieņēmusi grozījumus likumā par akcīzes nodokli, paredzot, ka no nākamā gada 1.maija tiek ieviests akcīzes nodoklis dabasgāzei, kas tiek izmantota kā kurināmais vai degviela.

Tiktāl par dabas gāzes cenu un siltumenerģijas tarifu. Bet kas notiek ar siltumenerģijas patēriņu atsevišķās mājās? Kā redzams 2.tabulā, kur uzrādīti 2008. gada dati, tad maksa par viena kvadrātmetra apsildi būtiski atšķiras (Mazcenu alejā 6 un 8 katrā ir divi siltumtīklu ievadi).

Salīdzinot mājas, redzam atšķirību patēriņā vairāk nekā divas reizes starp sliktākajām mājām un siltinātajām Mazcenu alejā 31 un 33. Nevaram dot salīdzinājumu Mazcenu alejai 10, kura arī ir siltināta, jo nav precīzu datu par apsildāmo platību un iekšējo sadalījumu starp apkuri un karstā ūdens sagatavošanu.

Kas attiecas uz mājām Mazcenu alejā 6 un 8, tad savulaik to projekti saņēma godalgas, bet kāda ir šo māju energoietilpība, un kas izraisa šo palielināto patēriņu? Nerunājot par izmantoto celtniecības materiālu siltumfizikālajām īpašībām, to īpaši pastiprinājis mākslīgi palielinātā ārsienu virsma ar sekciju izbīdījumiem un dažādiem to augstumiem, izvirzītās trepju telpas ar lielu halli centrā. Tas viss objektīvi palielina ēkas siltuma patēriņu apkurei, ko vēl iespaido arī ēku iekšējo siltumapgādes cauruļvadu izolācijas stāvoklis. Lielajā vairākumā pagājušā gadsimtā būvētājās mājās tas ir diezgan neapmierinošs.

Ko darīt, lai stāvokli labotu? Tā jau varētu būt tēma nākamai sarunai. Šo māju dzīvokļu īpašniekiem noteikti būtu jādomā par namu kāpņu telpu un cauruļvadu izolācijas uzlabošanu. Vieglāk, kā pieredze rāda, to būs izdarīt namiem, kas atrodas SIA “Sabiedrība Mārupe” apsaimniekošanā. Problemātiski būs panākt vienošanos Mazcenu alejas 6., 8., un 21. mājas dzīvokļu īpašniekiem, kuri uzskata, ka viņu nama apsaimniekošanai sevišķi līdzekļi nav nepieciešami.

Harijs Lediņš,
SIA “Sabiedrība Mārupe” enerģētiķis

Ievietots zem sadaļas: Jaunumi