7
Septembris
2007
LETA, 7. septembrī
Neskatoties uz vieglas peļņas tīkotāju vēlmēm iekļūt slēgtajā komercsabiedrībā, lai panāktu tās darbības maiņu, SIA “Sabiedrība Mārupe” kapitāldaļu turētāji vēl aizvien dod savu svētību lauksaimniecībai. Šoruden izaudzētais sevišķi padevies.
Pirmie vākumi no 104 apstādītajiem hektāriem rāda, ka kartupeļu raža turas pie 40t/ha. Kā uzskata laukkopības nozares vadītājs Andris Sabitovs, ap 60% būs iešķirojami pārtikas, 20% nestandarta un aptuveni tikpat – lopbarības kartupeļos. Modernās uzglabāšanas metodes noliktavās ar klimata automātisko regulāciju garantē to kvalitāti līdz pat pavasarim.
Lai gan vietumis saimniecības kartupeļu tīrumus kā katru gadu parevidējušas arī talkā neaicinātas roķeles, to nodarītā skāde nepārsniedz aptuveni tonnu augstākās kvalitātes kartupeļu. Tikpat daudz mazāku un nestandarta bumbuļu palicis rakņājumos.
Krietni briedis arī vasaras rapsis, kas pavasarī tika iesēts 55 hektāros – brūno graudiņu birums ir vidēji 2,5t/ha. Šoruden sadīdzis arī ziemas rapsis gandrīz tikpat lielā platībā. Pēc pirmapstrādes šī rudens raža sāks izvēlēties pircēju.
Augumā padevusies kukurūza, ko sekmējuši arī laika apstākļi. To kā skābbarību gan plānots izmantot tikai pašu 453 slaucamo govju un gandrīz tikpat jaunlopu lielajam ganāmpulkam.
Toties jau otrais atāla pļāvums tāpat kā aizvadītajā ziemā ļaus izlīdzēt ar skābsienu arī citām saimniecībām, ja kādai lopbarības krājumi būs padevušies knapāki. Turklāt mārupiešu pieredze rāda, ka pēc jaunākās tehnoloģijas sagatavotais un hermētiski nevainojami uzglabātais skābsiens ir realizējams arī otrajā ziemā.
foto: Andris Sabitovs
Ievietots zem sadaļas: Jaunumi, Laukkopība
17
Augusts
2007
LETA 15.08.2007
Pirms pāris nedēļām dažos medijos izskanējusī ziņa, ka arī Pierīgas lielākais lauksaimniecības uzņēmums SIA “Sabiedrība Mārupe” sācis pārdot savu zemi apbūvei, ir vairāk nekā pārspīlēta. Nule kā nokulti rudzi 343 hektāros, un analīžu dati liecina, ka mārupieši patērētājiem piegādās vairāk nekā 1 400 tonnas augstākā labuma pārtikas graudus.
Mūsējie vālā. Andra Sabitova foto.
“Jau tagad uzpircēji, piesolot par trešdaļu augstāku cenu nekā pērn, zvana un interesējas par kūlumu, taču šobrīd pārdosim tikai tos rudzus, kuriem vairs nav vietas mūsu klētīs,” saka laukkopības nozares vadītājs Andris Sabitovs, piebilstot, ka raža šogad ir vidēji 4,2 t/ha. Arī kaltēt tos nācies minimāli, bet saulainais laiks un trīs jaudīgi kombaini, no kuriem divi tika īrēti, atļāva ražu novākt laikus.
Daļa salmu sasmalcināta un atstāta iearšanai, daļa sapresēta, lai pietiktu pakaiši gandrīz tūkstoš liellopu ganāmpulkam, bet atlikums tāpat kā pērn sagatavots pārdošanai.
Agronomi spriež, ka atkal pārdot varēs arī sienu, jo saruļļots vai pēc senču metodes izžāvēts vairāk par pašu gotiņām nepieciešamajām 300 tonnām. Turklāt gaidāms vēl attāls, no kura gatavos skābsienu.
Kā atzīst Andris Sabitovs, laba raža būs vasaras rapsim, uz kuru tāpat gaida lieluzpircēji. Toties auzas jau aizrunājuši vietējie zirgkopji.
Patlaban vēl īsti nav skaidrs, kā būs ar kartupeļiem, kurus mārupieši audzē 100 hektāros. Pirmais pārlūkojums vienā no laukiem liecina, ka bumbuļi padevušies krietni, taču vietumis ieplaisājuši, jo briešana tiem izrādījusies par strauju. Tas varētu nozīmēt, ka nāksies pārdot vairāk nestandarta kartupeļu. Savukārt par burkānu ražu vēl grūti spriest, jo šiem lauku dārzeņiem vēl jābriest līdz oktobrim.
Ievietots zem sadaļas: Jaunumi, Laukkopība
30
Marts
2007
Agrāk nekā citus gadus SIA “Sabiedrība Mārupe” sākušies pavasara lauku darbi.
Ilggadīgo zālāju laukos un pļavās tiek iestrādāti no govju kompleksa “Kalngales” izvestie kūtsmēsli. Tā kā zālāju platības arī pērn nopļautas vairākkārt un tās nesedz kūlas kārta, tās tagad ecē. Lai zelmenis būtu nevainojams, jaunnedēļ ilggadīgos zālājus no jauna iesēs vietās, kur tas nepieciešams.
Sākta zemes apstrāde arī kartupeļiem nomātajos laukos Ķekavas pagastā. Patlaban tajos ārda un iear ķekavas putnu fabrikas vistu mēslus. Šogad plānots kartupeļus iestādīt ap 100 ha.
Tā kā SIA apsaimniekotās platības atrodas arī Olaines pagastā, mārupieši turpina Tīreļa ceļa izbūvi uz attālākajiem tīrumiem, lai tehnikai nebūtu jābrauc pa Rīgas – Jelgavas šoseju. Smilts kārta ceļam jau uzbērta, tikko no citiem darbiem būs izbrīvēti traktori, brauktuvi nošķembos.
Ievietots zem sadaļas: Jaunumi, Laukkopība
