Sabiedrība Mārupe

14
Decembris
2008

Mārupē arī kažokzvēri

Lauku biznesa laikraksts 2008. 09.12.
Autors: Maira Grāvīte

SIA Sabiedrība Mārupe ir Latvijā labi pazīstams uzņēmums. Kurš gan nav nobaudījis kraukšķīgo Mārupes gurķi vai sulīgo tomātu? Tomēr šī nav vienīgā darbības joma. Bez dārzkopjiem, laukkopjiem un lopkopjiem sabiedrībā strādā arī zvērkopji, kas Mārupes pagasta Ozolos rūpējas par gandrīz 11 tūkstošu ūdeļu labklājību, lai vēlāk to kažoki kļūtu par konkurētspējīgu Latvijas produktu starptautiskajā tirgū. Zvēru fermas vadītājs un SIA Sabiedrība Mārupe valdes loceklis Oļģerts Pallo ar zvērkopību ar pārtraukumu nodarbojas no 1983. gada.

Par Mārupes zvēru fermu
Ūdeles Mārupē sāka audzēt 1968. gadā. Šobrīd fermā ir 10 800 vaislas zvēri (vidēji gadā katrai ūdeļu mātītei piedzimst 3,8–4,2 mazuļi), par kuriem gādā deviņi dzīvnieku kopēji, trīs aizvietotāji, trīs virtuves strādnieki, divi katlumājas darbinieki un divi kompresoristi. Visi viņi ir universāli darbinieki. Pelna labas algas, bet tad arī dara visu – remontē virtuves iekārtas, dzirdināmo sistēmu, pieņem barību, ko ieved fermā, izkrauj kravas no automašīnām, veic darbus saldētavā, sagatavo zvēru barību un arī mehanizēti pabaro ūdeles. Samaksa – par gabaldarbu. Jo vairāk sadzimst kucēnu, jo lielākas algas darbiniekiem.

Ūdeļu audzēšanai nepieciešamais
Barība
Dzīvniekiem ik dienas nepieciešama barība un ūdens. Zvēru fermas vadītājs Oļģerts Pallo stāsta: „Dzīvniekiem izbarojam gaļas un zivju pārstrādes uzņēmumu blakusproduktus (atkritumus), ko vajadzētu utilizēt, bet mēs no tā visa pagatavojam kvalitatīvu barības masu, pievienojot tai attiecīgas piedevas, vitamīnus un minerālvielas. Tātad faktiski uz atkritumu bāzes audzējam ūdeles, kuru ādas realizējam Kopenhāgenas tirgū.”

Labturības noteikumi
Eiropas zvēru asociācijas noteiktie sprosta izmēri – 45 cm augstums, 35 cm durvju platums, 90 cm garums. Sprosta kopplatībai jābūt 850 cm2,un tas nedrīkst būt šaurāks par 30 cm un īsāks par 70 cm.
Šēdi atrodas ārā. Tie norobežoti ar sietu. Bet dzīvnieki nesalst. Teorētiski ūdeles var izturēt ārā pat 40–50 °C salu, bet tad kažokā sāk parādīties gari mati, kas ir defekts. Tādu ādiņu vairs nevar pārdot par augstāko cenu. Daļa ūdeļu pašlaik dzīvo eksperimentālajā šēdā, kurā ierīkota automātiskā dzirdināšana. Ziemā, kad sistēma aizsalst, ūdens papildus tiek padots speciālos trauciņos. Šie ir dāņu tipa sprosti, blakus saglabājušies vēl no padomju laikiem. Padomju tipa sprostu aizņemtajā teritorijā piecu vietā ir astoņi dāņu. Un tas atbilst Eiropas Zvērkopju asociācijas rekomendācijām.

Kaušana
Kaušana notiek uz vietas – ir kilingboksi (slēgtas pārvietojamas kastes). Zvēri tajās tiek ievietoti un nogalināti ar gāzi. Pēc Eiropas rekomendācijām tas skaitās humāni. Visi Latvijas zvēraudzētāji tā strādā.
Oļegs Pallo salīdzina ar to, kā rīkojas Krievijas kolēģi: „Konstatējot, ka apspalvojums ir nogatavojies, tiek rīkota nedēļu ilga bada kūre bez ūdens. No bada un slāpēm nomirušie dzīvnieki tiek nodīrāti, iegūstot vērtīgas kažokādas. Ir notikusi dabīgā atlase – izdzīvojuši stiprākie un veselīgākie dzīvnieki.
Mums tas notiek citādāk. Kaušanas laiku nosakām paši – kad mezdra (ādas iekšējā puse) ir nogatavojusies, tas nozīmē, ka zvērāda būs kvalitatīva. Lai to noskaidrotu, izdarām kontrolkaušanu. Lai izaudzētu kvalitatīvu kažokzvēru, ir vajadzīgs laika periods no maija līdz novembra vidum.”

Utilizācija
Dzīvnieku ķermeņi tiek sakrauti konteineros, sasaldēti un aizvesti utilizēšanai. SIA Sabiedrība Mārupe ir noslēgusi līgumu ar SIA Reneta. Kritušie zvēri tiek utilizēti bez maksas, par kauto utilizāciju nākas maksāt 125 Ls/t.

Krustošana
Dzīvnieku krustošana notiek martā. Pie tēviņa pa vienai tiek nestas piecas mātītes.
Vislabākais pārošanai ir apmācies un mazliet vēss laiks. Tad tēviņi ir darbīgi. Ja diena ir silta un saulaina, viņi gulšņā būros, sildot saulē vēderiņus, un par pārošanos sevišķi neinteresējas.
Lai arī visaugstāk kotējas vienādu toņu ūdeles, tomēr savā starpā krustojot dažādas krāsas, veidojas tā saucamie krustojumi jeb krossi – viena toņu krāsas pavilna ar cita toņa akotmatu. Visdārgākās šobrīd ir velveta (ar ļoti īsu akotspalvu) melnās un safīra ādas. To cena sasniedz pat 60 eiro.

Vai tiesa, ka skandināvu ūdeles ir labākas?
„Kad atnācu šeit strādāt, toreizējā vadība uzskatīja, ka zvērkopībai Latvijā nav nākotnes, un ūdeles bija atstātas novārtā. Līdz ar to pamata ganāmpulks bija izvirtis – savā starpā krustojās tuvi radinieki. Ūdeles bija maza auguma, ar nekvalitatīvu (garu) apspalvojumu, kas izsolē skaitās defekts. Sapratām – ja nemainīsim ganāmpulku, bizness izputēs,” atzīst zvēru fermas vadītājs un turpina: „Izaudzējot skandināvu tipa ūdeli, izdodam tikpat naudas barībai un algām, cik bijušajiem zvēriem. Bet kažokāda ir gandrīz par 30% dārgāka. Trīs gadu laikā ievedām grūsnās mātes no ārzemēm, atjaunojot visu pamatganāmpulku. Pērn augustā iepirkām 500 vaislas tēvus šeit pat Latvijā.”

Cik procentus no iegūtajām ādām eksportējat?
„Šogad Latvijā neatstāšu nevienu ādu, jo tagad Latvijā kažokādas iegādājas vien nedaudzi. Šobrīd strādājam tikai ar Dāniju. Kolēģi no Latvijas ādas realizē arī Somijā, tomēr sadarbība ir ne sevišķi gluda, jo kažokādas Baltijas valstīm cenšas šķirot atsevišķi un pārdot par pazeminātām cenām, lai pārpircēji varētu krietni nopelnīt.
Turpretī Dānijā saņemtās ādas tiek izpakotas no kastēm un saskaitītas. Tālāk tās iet vienā šķirojumā. Mēra visas ādas kopā – neskatoties, no kuras valsts un zvērsaimniecības tās ir nākušas. Dators tās sašķiro pa toņiem, bet cilvēks vēlāk vizuāli novērtē defektus. Mēs šajā izsoļu namā bijām un redzējām, ka tur viss notiek perfekti. Ar interneta palīdzību varam izsekot katrai ādai,” atzīst Oļģerts Pallo.

Paši arī kontrolējat tirdzniecību Kopenhāgenā?
„Mūsu rūpes beidzas tajā brīdī, kad ādas ir iekrautas mašīnā un no šejienes aizvestas. Tāpēc ir izsoles izdevumi, ko kompensējam no savas peļņas – 1,14 eiro par katru aizvesto kažokādu, neatkarīgi no tās kvalitātes. Dāņi mums atsūta iepakojamo materiālu, birkas – katrai ādai pie galvas tiek pielikta birka ar svītru kodu, ādas un saimniecības numuru. Katras nodaļas ādas tiek marķētas ar dažādas krāsas atzīmēm. Tādā veidā vērtējam arī zvērkopja darbu.

Kādas ir biežākās ūdeļu slimības?
„Ūdeles slimo ar dažādām kaitēm, tāpēc dzīvnieki saņem vakcīnas – pret gaļēdāju mēri, trivalento vakcīnu pret biežāk sastopamajām slimībām. Ja redzam, ka kādam no zvēriem ir problēmas, dodam arī zāles, kuras mums rekomendē konsultējošais vetārsts.
Dzīvnieku veselības spogulis ir viņu mēsli, ne velti speciālisti tiem pievērš uzmanību pirmām kārtām. Ja nepieciešams, pēc vetārsta norādījuma sagatavojam ārstniecisko barību.

Ievietots zem sadaļas: Palīgnozares

1
Septembris
2008

Nozares milži Mārupe un Ezerkauliņi var vienoties0

Dienas Bizness 01.09.2008.Sandra Dieziņa

Izveidojot holdingu SIA Sabiedrība Mārupe varētu apvienot dārzeņu ražošanas biznesu ar z/s Ezerkauliņi, liecina Db rīcībā esošā informācija.

Valstī lielākā tomātu un gurķu audzētāja un viena no lielākajiem lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem SIA Sabiedrība Mārupe akcionāri par holdingsabiedrības izveidi izlēma piektdien ārkārtas sapulcē. Reorganizācijas mērķis ir izveidot 4 - 7 meitasuzņēmumus atsevišķās nozarēs, kurās jau līdz šim darbojās uzņēmums, lai saimniekotu efektīvāk atbilstoši tirgus apstākļiem. Vadība neslēpj, ka iecerēts piesaistīt investorus tālākai attīstībai.

Paredz pilnvarot
Akcionāru lēmums paredz pilnvarot Sabiedrības Mārupe valdi veikt reorganizāciju un dibināt jaunas SIA pa ražošanas nozarēm, kur katras jaundibināmās 100 % daļu īpašnieks ir Sabiedrība Mārupe. Tāpat uzdots valdei ieguldīt jaundibināmo sabiedrību pamatkapitālā uzņēmējdarbībai nepieciešamo SIA Sabiedrība Mārupe īpašumā esošo mantu jeb aktīvus, izņemot sabiedrības brīvās zemes, kas neatrodas zem ražošanas objektiem. Gadījumā, ja jaundibināmās sabiedrības zemes tiek atsavinātas, tad zemes vērtība nedrīkst būt zemāka par tirgus cenu, lēma akcionāri. Sabiedrības vadība neplāno līdz ar uzņēmuma pāreju pārtraukt darba attiecības ar pašreizējiem darbiniekiem - viņiem piedāvās slēgt pārjaunojuma līgumu ar jauno SIA uz tādiem pašiem nosacījumiem.

Cenu šķēres
Skaidrojot pieņemto lēmumu, Sabiedrības Mārupe valdes priekšsēdētājs Modris Spuģis norāda: «To liek darīt Latvijas valsts, kur gada griezumā viss iet uz leju. Nekustamie īpašumi ir lejā, ražošana ir apstājusies, savukārt ražošanas izmaksas strauji kāpušas. Trešais iemesls - iedzīvotāju pirktspēja ir samazinājusies. Tomātu, gurķu cenas šā gada pirmajā augustā, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir par vienu diviem santīmiem zemākas, tas pats attiecas uz kartupeļiem un pienu, lai gan resursu cenas kāpušas par 200 - 300 %. Tagad ir liels spiediens, un nav citas izvēles iespējas.» Jāņem vērā arī kompānijas kredītsaistības, kas ir ievērojamas, ņemot vērā pēdējos gados veiktās investīcijas, tostarp jaunās siltumnīcas izbūvi pērn, kur tika ieguldīti divi miljoni latu (Db, 14.12. 2007.) M. Spuģis norāda uz šobrīd vērojamo stagnāciju tirgū, kas uzņēmuma vadību spiež rīkoties strauji.

Meklē investoru
Pēc M. Spuģa teiktā, jau šobrīd tiek meklēts investors siltumnīcu kompleksam un jau kopš aprīļa notiek sarunas ar diviem kandidātiem - vienu no Latvijas un otru no Skandināvijas. M. Spuģis neatklāja investoru vārdus, taču Db rīcībā esošā informācija liecina, ka sarunas tiek risinātas gan ar somiem, gan z/s Ezerkauliņi, kas ir viens no lielākajiem dārzeņu ražotājiem un izplatītājiem Latvijā. Z/s Ezerkauliņi komercdirektore Kristīne Brunovska atzīst, ka «nav dūmu bez uguns, taču viss vēl ir procesā. Sarunas notiek, bet viss atkarīgs no Mārupes akcionāru lēmuma». Ezerkauliņu saimniece norāda, ka visā pasaulē notiek lielo uzņēmumu apvienošanās, lai samazinātu ražošanas izmaksas un piedāvātu patērētājiem konkurētspējīgu produkciju. Uz jautājumu, kādā veidā varētu notikt apvienošanās, K. Brunovska teic, ka varianti ir dažādi un viss būšot atkarīgs no Mārupes akcionāriem. Ezerkauliņu tā saucamajā holdingā, kas gan nav reģistrēts, ietilpst septiņas kompānijas, kuru kopējais neto apgrozījums pērn bija 7 miljoni Ls. M. Spuģis vēl nevarēja pateikt, cik ilgā laikā atrisināsies investoru piesaiste siltumnīcu kompleksam taču «scenāriji ir trīs - vai nu tas notiek ātri, vai 3 - 4 mēnešos vai arī gada laikā». Tiesa gan, gads esot sliktākais scenārijs, jo tas prasītu papildu līdzekļu tērēšanu, turklāt kopējā ekonomiskā situācija šo procesu varot pasliktināt. M. Spuģis situāciju salīdzina ar 1992., 1993. gadu, kad strauji pieauga resursu cenas, pazeminājās naudas vērtība, uzņēmums iekļuvis parādos un tikai ar grūtībām, pateicoties nekustamajiem īpašumiem, izkļuvis no tās. «Es negribu to darīt vēlreiz, tāpēc jārīkojas ātri,» tā M. Spuģis. Akcionāru sapulcē izvērsās diskusijas gan par gaidāmajām administrācijas izmaksām, kas, pēc dažu akcionāru domām, varētu pieaugt, gan par uzņēmuma īpašumā esošajām zemēm, kas atrodas zem ražošanas objektiem, kā arī par brīvajām zemēm. M. Spuģis atklāja, ka pašreizējās valdes darbības laikā zemes nav izpārdotas - 2004. gadā uzņēmumam piederēja 743 ha, bet patlaban - 763 ha. Audzis arī aktīvu apjoms - attiecīgi no 2.6 miljoniem līdz 9.4 miljoniem Ls. Pagājušo gadu uzņēmums beidza ar 5.72 milj. Ls - tik liels apgrozījums Sabiedrībai Mārupe bija pērn, kas ir par 8.6 % vairāk nekā 2006. gadā; šogad to iecerēts palielināt par 5 - 10 %. Akcionāru ārkārtas sapulcē piektdien netika ielaisti trīs kapitālsabiedrības īpašnieku pārstāvji, kam kopā pieder nepilns procents no statūtkapitāla. M. Spuģis, komentējot notikušo, bija lakonisks, ka tā bija īpašnieku, nevis negodīgu akciju īpašnieku pārstāvju sapulce. Db jau vairākkārt vēstīja par peripetijām ap vērtīgajām Mārupes zemēm, kuru vērtībai pieaugot rodas arvien jauni zemes tīkotāji. Kopīgi ar juristiem sabiedrības vadība bija noskaidrojusi vienu no shēmām, kas, izmantojot likumu nepilnības, ļāvusi ieinteresētām personām iegūt SIA kapitāldaļas (28.03.2007.).

Online dating

Ievietots zem sadaļas: Palīgnozares

9
Jūnijs
2008

Pusceļā uz 21.gadsimta līmeni0

Lietišķā Diena 26.maijs 2008

Atšķirībā no iepriekšējiem šis un, iespējams, arī nākamais daudznozaru SIA Sabiedrība Mārupe būs izdzīvošanas gads, kā dēļ uz laiku varētu nākties iesaldēt attīstības plānus, intervijā LD atklāj uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Modris Spuģis
Teksts: Elizabete Rutule

„Apgrozījums turpinās augt un pārsniegs 6 miljonus latu, bet par peļņu negribu runāt,” par šā gada izaugsmes plāniem atturīgs ir Latvijā plašāk ar tomātu un gurķu audzēšanu zināmās SIA Sabiedrība Mārupe (Mārupe) vadītājs. Pēc viņa teiktā, daudznozaru uzņēmumam, kas iepriekšējos gados audzis par 10-20%, šis un varbūt arī vēl nākamais būs izdzīvošanas gads tāpat kā daudziem dārzeņu audzētājiem un piena ražotājiem. „Lielāka peļņa varbūt būs tiem, kam pamatā ir graudi, zirgi, alus, piemēram, agrofirmai Tērvete. Savukārt tie, kas nodarbojas ar piena lopkopību, gurķiem un tomātiem, atbildēs līdzīgi – mums ir galvenais izdzīvot,” nosaka Mārupes galva. Latvijas ekonomikas tempu lejupslīdes un zūdošās cilvēku pirktspējas laikā uzņēmums varētu apturēt iecerētos attīstības plānus, bet ne no tiem atteikties. Tie, pēc M.Spuģa teiktā, joprojām ir aktuāli 21.gadsimta līmeņa sasniegšanai – līdz tam uzņēmums pašlaik ir pusceļā.

Kolhoza bāze
Mārupe ir agrofirmas, bet pirms tam kolhoza ar tādu pašu nosaukumu saistību un aktīvu pārņēmējs. Turklāt, tas esot viens no retajiem uzņēmumiem, kas pēc Latvijas neatkarības atgūšanas tikpat kā netika sadalīts, privatizējot pa daļām. „Varbūt tie, kas vadīja un joprojām vada sabiedrību, nebija tik ieinteresēti saimniecību detaļās privatizēt, aizvilkt uz sāniem. To būtu arī diezgan grūti izdarīt ar 2500 īpašniekiem. Tagad to ir ap 300,” saka M.Spuģis.
Sākotnēji 1948.gadā dibinātais Mārupes kolhozs nodarbojās ar piena un gaļas ražošanu, bet 60-70 gados tas pamazām pārtapa par daudznozaru saimniecību, jo sāka audzēt ūdeles, nodarboties ar kokapstrādi, audzēt puķes, tomātus un gurķus u.c. Taču ne ar gurķiem un tomātiem, bet ar ūdeļu audzēšanu un kokapstrādi Mārupe kļuva slavena visā Latvijā, zina teikt M.Spuģis. Mārupes tomāts un gurķis, kas šodien ir pazīstamākie uzņēmuma produkti, sākotnēji veidoja nelielu īpatsvaru kopējā apgrozījumā – turklāt šo dārzeņu audzēšanu uzņēmums nopietnāk sāka attīstīt tad, kad privatizācijas sākumposmā tika sadalītas, likvidētas citas tomātu un gurķu Latvijas audzētavas vai arī atsevišķi to atzari.

No nerentablajiem atsakās
Tomātu un gurķu loma Mārupes kopēja biznesā laika gaitā nemitīgi ir pieaugusi un šobrīd ieņēmumi no šiem dārzeņiem veido teju pusi kopējā kompānijas apgrozījumā. Vēl būtiska no kolhoza laikā sāktajiem biznesiem joprojām ir piena ražošana, laukaugu un ūdeļu audzēšana. Savukārt no vistu audzēšanas uzņēmums atteicās privatizācijas laikā, puķu audzēšanu tas meta pie malas Krievijas krīzē, bet cūkkopībai teiktas atvadas pērn pēc cilvēku protestiem par smirdoņu, kas nāca no cūku kūts, kā arī ilgstoši zemajām cūkgaļas iepirkuma cenām.
Savukārt kokapstrādi – konkrēti logu un durvju ražošanu - pērn pēc likvidācijas atjaunojis, iegādājoties modernas tehnoloģijas. Straujā celtniecības buma dēļ uzņēmums pirms tam arī nopirka citu tehniku, lai sniegtu ar būvniecību saistītus transporta pakalpojumus. Salīdzinoši jauna Mārupes nodarbe ir arī elektrības ražošana no dabasgāzes – paša vajadzībām un pārdošanai Latvenergo. „Manuprāt, ir pareizi diversificēt – no vienas jomas ienākumus gūstam ziemā, no citas vasarā. No vienas var ņemt, otrā – ieguldīt,” ieguvumus no uzņēmējdarbības dažādās sfērās uzskaita M.Spuģis. Muskuļu audzēšanai palīdzējuši arī ieņēmumi no zemes pārdošanas Mārupē – vietās, kur lauksaimnieciskā darbība ir nerentabla.

Visam nauda nepietiek
Tiesa, uzņēmējdarbībai daudzās sfērās ir arī savi mīnusi – resursi ir tik, cik ir, un visu jomu vienmērīgai attīstībai nauda nepietiek. „Siltumnīcām visām varbūt vajadzēja būt jaunām un ar mākslīgo apgaismojumu. Tas prasa daudz resursu, kas ar laiku atmaksājas,” mākslīgā apgaismojuma nozīmi turpmākajā attīstībā akcentē uzņēmuma galva. Tas Mārupei ļautu aizņemt šobrīd Latvijā brīvo vietējo tomātu un gurķu nišu ziemas periodā, kad šos dārzeņus pašmājās neviens neaudzē. Šāda apgaismojuma nepieciešamību īpaši pierādīja šis gads – saules starojums šopavasar noteiktajā laikā bija daudzkārt mazāks nekā citus gadus, ražas iekavējās, arī ieņēmumi, bet par siltumnīcu platību apkuri ir jāmaksā daudz vairāk nekā pērn. „Šogad stingri jādomā, ko darīt nākamgad. Tā, kā strādājām līdz šim, tā vairs nevar. Ne tikai mēs, bet visā Eiropā, kad energoresursu cenas nebija augstas, darīja nepareizi. Tagad pieeju radikāli maina – pāriet uz mākslīgo apgaismojumu,” saka M.Spuģis. Tas ļautu samazināt pašizmaksu un celt ražīgumu, piemēram, Piemēram, Somijas audzētavās ar šādu apgaismojumu no viena kvadrātmetra novācot 120 kilogramus gurķu, kamēr Mārupē - divreiz mazāk.
„Esam nokavējuši arī ar ūdelēm - esam vien nesen nomainījuši padomju ganāmpulku pret Skandināvijas ūdelēm. Mēs esam pusceļā – zvēri nomainīti, otrs – vajag radīt vajadzīgos apstākļus un labāk apgūt šo zvēru audzēšanu,” atzīst M.Spuģis.

Noturēties virs ūdens
Ar attīstības plāniem gan vajadzēs piebremzēt, jo šis un, iespējams, arī nākamais Mārupei būs nopietnu pārbaudījumu un izdzīvošanas gads. Cilvēki, pēc M.Spuģa teiktā, augošās dzīves dārdzības dēļ vairs nav gatavi maksāt par dārzeņiem augstāku cenu. „Tad vienkārši nepērk. Kas mums atliek? Protams, nolaist cenu,” saka M.Spuģis. Tomātu un gurķu cena, pēc viņa teiktā, gada laikā kāpusi par 4%, kamēr minerālmēsli, dīzeļdegviela, bet īpaši – energoresursi sadārdzinājušies daudz ievērojamāk. Cena samazinās un vasarā vēl vairāk tā saruks arī pienam - to piena kombināti zūdošā pieprasījuma dēļ pēc piena produktiem pasaulē vairs tik daudz nepērk. „Daudzi piena ražotāji likvidēsies, bet tie, kas izdzīvos, acīmredzot pastāvēs arī turpmāk,” nosaka M.Spuģis, paužot pārliecību, ka tostarp būs arī Mārupe.

free pron

Office Supplies Shop

Ievietots zem sadaļas: Palīgnozares

Mārupē arī kažokzvēri

Nozares milži Mārupe un Ezerkauliņi var vienoties0

Pusceļā uz 21.gadsimta līmeni0

Informācija

Arhīvs

Kategorijas