Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Investīcijas”, kas 2007.gadā dibināta, lai iepirktu no slēgtās komercsabiedrības SIA “Sabiedrība Mārupe” īpašniekiem viltīgi izkrāptās kapitāldaļas, sākusi savu atvadu solo, piesakot mārupiešu maksātnespēju.

Pirms vairāk nekā trīs gadiem, kad nekustamā īpašuma burbulis turpināja pārmēru uzblīst, pseidoinvestētājiem ķēriens bija knaps – tikai daži daudznozaru lauksaimniecības uzņēmuma īpašnieki iekāroja piesolītos trīsdesmit sudraba grašus. Viņi, neskatoties uz slēgtās komercsabiedrības statūtiem, uz ģenerālpilnvaras pamata deleģēja pārstāvēt savas intereses svešam ekonomiskam grupējumam ar šaubīgas izcelsmes kapitālu. Pārējie vairāk nekā trīssimt Mārupes kapitāldaļu turētāju kopsapulcē nobalsoja pret un apturēja jebkādas darbības ar Jānim Aukstaram un Co uzticētajām kapitāldaļām. Šeftmanis cēla prasību Rīgas rajona tiesā par šīs kopsapulces nelikumību. Taču prāvu zaudēja. Nelabvēlīgu spriedumu viņš saņēma arī no Rīgas apgabaltiesas. Līdz ar to SIA “Investīcijas” zaudēja cerību  izrīkoties ar Mārupes lauksaimnieku zemi un pārējo mantu.

Pagāja divi gadi un šķietamajiem investētgribētājiem atlika vienīgā iespēja –  pieprasīt iesaldēto kapitāldaļu šajā laikā neizmaksātās  dividendes.

Darām Jums zināmu, ka SIA „INVESTĪCIJAS” (reģ. Nr.4000389957 – īpašnieks un dalībnieks Janis Aukstars) ir iesniegusi Rīgas rajona tiesā pieteikumu ar lūgumu ierosināt SIA „Sabiedrība Mārupe” maksātnespējas procesa lietu, pamatojot prasījuma tiesības par dalībniekiem I.Krūmiņai un M.Melderim pienākošos (2007.g., 2008.g.) dividenžu neizmaksu 1685.50 LVL apmērā, kur šādas prasījuma tiesības ieguvusi SIA „Investīcijas” saskaņā ar 20.02.2009.g. starp SIA „Investīcijas” un dalībniekiem I.Krūmiņu un M. Melderu savstarpēji noslēgto Cesijas līgumu.

Saskaņā ar Maksātnespējas procesa likuma 50.pantu maksātnespējas procesa pieteikumu attiecībā uz parādnieku var iesniegt jebkurš subjekts, kura prasījuma apmērs atsevišķi vai kopā pārsniedz Ls 1500,- un kurām ir iestājies izpildes termiņš. Iesniedzot pieteikumu tiesā, obligāti jāpievieno dokumenti par to, ka parādnieks (šajā gadījuma SIA „Sabiedrība Mārupe” ) ir:

1)    saņēmusi brīdinājumu par SIA „Investīciju” nodomu iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu;
2)    un parādnieks (SIA „Sabiedrība Mārupe”) triju nedēļu laikā pēc saņemšanas nav samaksājusi parādu vai nav cēlis (cēlusi) nekādus iebildumus pret šo parādu.

Vēlamies darīt Jums zināmu, ka starp pusēm (SIA „Sabiedrību Mārupe” no vienas puses un SIA „Investīcijas” un I.Krūmiņu un M.Melderi no otras puses) pastāv ilgstošs civiltiesisks strīds vairāk kā 4 gadu garumā un tiesās dažādās stadijās (tiesu instancēs) ir neskaitāmi tiesas procesi ( pāri par 20 savstarpējām tiesvedībām), tai skaitā, arī par I.Krumiņas un M.Meldera  izslēgšanu no Sabiedrības dalībnieku reģistra, ko 2007.gada 14.maijā, pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumu, ir iesniegusi SIA „Sabiedrība Mārupe”.

Rīgas rajona tiesas 2010.gada 14.maija ierosinātajā maksātnespējas procesa lietā (Lieta Nr.33291910) (ar šo lietu Sabiedrība Mārupe nav pasludināta par maksātnespējīgu), Prasītājs (SIA „Investīcijas”), iesniedzot tiesā pieteikumu par SIA „Sabiedrības Mārupe” maksātnespēju, ir klaji maldinājis tiesu, noklusējot un iesniedzot tiesai nepilnīgu informāciju, uz kura pamata tiesa varēja pieņemt lēmumu par lietas ierosināšanu. Tai skaitā, noklusējot gan par saņemtajiem no Sabiedrības Mārupe rakstiskiem iebildumiem par dividenžu šī brīža izmaksas neiespējamību, kamēr notiek tiesas process starp SIA „Sabiedrība Mārupe” un I.Krūmiņu un M.Melderi, gan rakstisks skaidrojums par iespējām saņemt aprēķinātās un deponētās dividentes pēc tiesas procesa beigām, gan par citiem būtiskiem apstākļiem.

Rīgas rajona tiesai, likumā noteiktā laikā un kārtībā, tiks iesniegta visa patiesā informācija - visi dokumenti, par kuriem apzināti ir noklusēts no pieteicēja (SIA „Investīcijas”) puses, kas apliecina un apliecinās, ka SIA „Sabiedrība Mārupe” neatbilst nevienai no Maksātnespējas likumā noteiktām uzņēmuma maksātnespējas pazīmēm.

Sabiedrības Valde veiks visas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu sekmīgu turpmāko Sabiedrības darbību, nodrošinās sabiedrības aktīvu saglabāšanu un veiks visas nepieciešamās darbības, lai sabiedrības darbības rezultātā netiktu nodarīti zaudējumi kreditoriem.

Ar šo paziņojumu apliecinām, ka esam gatavi arī turpmāk izpildīt visas starp mums spēkā esošās saistības, kas izriet no mūsu savstarpējiem līgumiem un Vienošanām.

Valdes priekšsēdētājs :                     Modris Spuģis

Valdes loceklis :                               Kaspars Brunovskis.

alternative music
teen xxx
booty ass
blues music

Pēc desmit dienām RAA  publicēja žurnālista Oskara Štrodaha rakstu. Taču šķiet, ka lasītājiem būtu lietderīgi izlasīt vispirms arī mūsu speciālista atbildes un jo sevišķi novada Domei adresētos  jautājumus.

SIA “Sabiedrība Mārupe” centrālās katlu mājas priekšnieks un pazemes komunikāciju diplomēts  inženieris Māris Jaunmuktāns atbild uz  15.04.10. Domes atsūtītajiem jautājumiem par sniega kušanu pie siltumtrasēm Jaunmārupē.

Jaunmārupes iedzīvotāji informē, ka vietējās siltumtrases rada siltuma zudumus. Pie tām ātrāk nokūst sniegs un ātrāk sāk augt zāle, radot iespaidu, ka daļa no iedzīvotāju apmaksātās siltuma enerģijas vienkārši izkūp gaisā.
Grūti noticēt, ka jaunmārupieši nebūtu informēti, ka siltuma zudumi ir objektīvs faktors kā dēļ tad arī notiek tas milzīgais cīniņš par globālās sasilšanas mazināšanu. Siltums izkūp gaisā caur skursteņiem, mašīnu izpūtējiem utt.
Kas attiecas uz centralizētu apgādi, tad arī tur, protams, rodas siltuma zudumi. Padomju laikā izbūvētajās siltumtrasēs  tie sasniedza pat trešo daļu. Tagad  rekonstruētajās, izmatojot modernos izolācijas materiālus,  siltuma zudumi samazinājušies. Jaunmārupē vidēji gadā  tie ir 11-12%, jo siltumtrase ir samērā gara – kopapjomā turpat 3 km.
Uzskatāmības labad salīdzināsim Sabiedrisko pakalpojumu regulatora datus par siltuma pārvades zudumiem apkārtējās pašvaldībās:
*Olainē    – 17,84%;
*Salaspilī    - 19,24%;
*Jaunmārupē    - 11,50%.
Kas attiecas uz iedzīvotāju apmaksāto siltuma enerģiju, kura izkūp gaisā, tad iedzīvotājiem vajadzētu vērst uzmanību uz savu māju iekšējo siltuma pārvades cauruļvadu izolācijas stāvokli. Vecākajās mājās tas ir katastrofāls.

Kā izveidojusies situācija, ka siltumtrašu apkārtnē notiek siltuma zudumi? Kas ir siltuma zuduma iemesli? Vai var uzskatīt, ka nekvalitatīvu siltumtrašu dēļ siltuma enerģija izkūp gaisā?
Protams, nekvalitatīvu siltumtrašu dēļ siltuma enerģija izkūp gaisā lielākos apmēros. Bet jāatceras viena  objektīva patiesība, ka nevar pārvadīt enerģiju no punkta A uz punktu B, neciešot zaudējumus pārvades procesā. Runa var būt par šo zaudējumu (sauksim – zudumu) lielumu, un tie ir atkarīgi no enerģijas pārvadei izvēlētajiem materiāliem. Mūsu gadījumā tie bija un vēl joprojām ir labākie, kādus siltuma pārvadei iespējams izmantot, un tās ir rūpnieciski izolētas caurules, kuras izvēlētais ražotājs  izgatavo atbilstoši  ISO 9001 starptautiskā kvalitātes sertifikāta  un Eiropas normatīvu EN 253 prasībām. Zudumi šīm caurulēm ir vismazākie.
Nedaudz izbrīnīja uzrādītie fotoattēli. Piemēram tur, kur  redzama atkusušā zeme mežmalā, siltumtrases nemaz nav, bet sniega trūkums pie mājām liecina par pagrabstāva sienu izolācijas stāvokli.
Vai trases vieta bija redzama īstajā ziemā? Izskatās, ka pavasarī. Protams, arī šis objektīvi nelielais siltuma zuduma daudzums iezīmē trases ceļu. Tāpat kā vietās, kur izbūvētas kanalizācijas sistēmas  un ierīkoti ūdensvadi. Pa tiem plūstošais +4-5 grādus siltais ūdens nokausē sniegu no aku vākiem daudz ātrāk  nekā  +80-90 grādus karstais siltumtrasēs.
Kas ir siltuma enerģijas ražotājs un piegādātājs Jaunmārupes daudzstāvu namiem?
Savdabīgs jautājums. Biju pārliecināts, ka visi jaunmārupieši zina, ka siltumu viņu dzīvokļiem piegādā SIA “Sabiedrība Mārupe” centrālā katlu māja. Tāpēc jau arī viņi uzņēmumam maksā par šo pakalpojumu, ja vien maksā…
Jaunmārupes iedzīvotāji informē, ka aptuveni 10 gadus atpakaļ ticis ņemts kredīts, par kuru tagad maksā iedzīvotāji, un veikts siltumtrašu remonts. Vai šī informācija atbilst patiesībai? Ja jā, tad kāpēc iedzīvotājiem jāmaksā par tādas siltuma trases remontu, kas rada siltuma zudumus?
Šī informācija nav patiesa - nenotika nekāds siltumtrašu remonts, par kuru tagad maksājot iedzīvotāji. Pirms trīspadsmit gadiem Jaunmārupes enerģētiķi izstrādāja ciemata apkures sistēmas rekonstrukcijas projektu, iegūstot tiesības kļūt par Pasaules bankas finansētā pilotprojekta izpildītājiem. Rekonstrukcijā pielietoja modernās siltumapgādes tehnoloģijas, siltumtrases vecās caurules  nomainīja pret Dānijā ražotajām, kuru ekspluatācijas laiks ir 30-50 gadi, bet uz desmit gadiem ņemtais kredīts jau ir atmaksāts.
Intereses pēc salīdzināsim tā paša Sabiedrisko pakalpojumu regulatora datus par 2009.gada siltumapgādes tarifiem apkārtējās pašvaldībās:
*Olainē    - 49,90 Ls/MWh;
*Salaspilī    - 44,11  Ls/MWh;
*Jaunmārupē    - 39,60  Ls/MWh.
Vai Mārupes novada Dome un siltumenerģijas piegādātājs var šo situāciju uzlabot, piemēram, papildus siltinot siltumtrases? Ja jā, kad un pie kādiem apstākļiem tas varētu notikt?
Šobrīd kārta pienākusi māju siltināšanai. Starp citu, tie dzīvokļu īpašnieki, kuri atnāca uz savu māju iedzīvotāju kopsapulcēm, tika iepazīstināti ar Rīgas Energo Servisa aģentūras piedāvājumu organizēt namu renovāciju. Šim nolūkam tiek piedāvāts Eiropas Savienības finansējums, kas segtu pusi no katras mājas siltināšanas izmaksām.
Savulaik Mārupes pašvaldība sadarbībā ar SIA “Sabiedrība Mārupe”uzdrīkstējās vieni no pirmajiem Latvijā ar Pasaules Bankas atbalstu rekonstruēt ārējās siltumtrases. Tagad pienācis laiks siltumu vairāk aizturēt dzīvokļos, jo tur aiziet debesīs atlikušie 90% no siltuma zudumiem. Te nu iniciatīva un atbildība jāuzņemas kopējo māju dzīvokļu īpašniekiem.

Un tagad salīdzināšanai žurnālista raksts, kuru, kā izrādās, rosinājuši komunālo maksājumu parādnieka “taisnības”  meklējumi.

“Sabiedrība Mārupe” noliedz atmosfēras sildīšanu par iedzīvotāju naudu
Oskars Štrodahs
2010. gada 27. aprīlis

“Kāda ir jēga maksāt par siltumu, ja tas izkūp gaisā, pat nenokļūstot līdz iedzīvotājiem?” jautā Jaunmārupes iedzīvotāja Daiga Freimane. Viņa norāda, ka Jaunmārupes siltumtrašu apkārtnē pavasarī ātrāk nokūst sniegs un tas liecina par siltuma zudumu.

Jaunmārupes iedzīvotāji stāsta, ka
siltuma zudumi no vietējām
siltumtrasēm ietekmē apkārtējo vidi visu
gadu – virs tām ātrāk nokūst sniegs un
aug zāle. Attēlā – nokusis sniegs virs
siltumtrases dažas nedēļas atpakaļ.

Siltumenerģijas piegādātājs SIA “Sabiedrība Mārupe” skaidro, ka siltuma zudums ir neizbēgama parādība, turklāt Jaunmārupē tas ir mazāks nekā citās apkārtējās pašvaldībās.

Iedzīvotāja: kāpēc jāmaksā par siltumu, kas izkūp gaisā?
“Siltuma zudums siltumtrašu apkārtnē ir nepārprotams, un to var novērot gandrīz katrā gadalaikā. Ziemā virs siltumtrasēm sniega kārta izveidojas vēlāk, savukārt pavasarī sniegs nokūst ātrāk. Vēlāk arī zāle ātrāk sāk augt tieši virs Jaunmārupes siltuma piegādes mezgliem. Tas skaidri liecina par siltuma zudumu,” stāsta Jaunmārupes iedzīvotāja Daiga Freimane.
Pēc viņas teiktā, siltumtrasei tika veikts remonts aptuveni pirms 10 gadiem un kopš tā laika arī ir novērojams šāds siltuma zudums. D. Freimane atceras, ka trases remonts realizēts, iesaistoties kādā Dānijas projektā, un daļa no remonta segta no Eiropas Savienības līdzekļiem.
“Ja pareizi atceros, tad siltuma iekārtu remonta darbiem tika ņemts kredīts, jo “Sabiedrība Mārupe” darbus neveica par savu naudu. Taču pirms kaut kas tāds tika darīts, vajadzēja saņemt piekrišanu arī no iedzīvotājiem. Iedzīvotāju viedoklis par siltumtrašu remontu netika prasīts, un tas nozīmē, ka pakalpojumu sniedzējs vēršas pie iedzīvotājiem ar tekstu “ziniet, mēs veicām remontu un tagad jūs maksāsiet”. Protams, uzlabojumus vajag, taču nevar siltuma piegādātāja kredītsaistības likt segt iedzīvotājiem. Īpaši tādā situācijā, ja nauda par siltuma piegādi vienkārši izkūp gaisā,” uzskata Daiga Freimane. Viņa uzskata, ka siltumenerģijas ekspertiem būtu jāpārbauda, vai siltumtrase ir pienācīgi nosiltināta un vai projekts ir pareizi izstrādāts un realizēts.
“Iedzīvotājus aicina siltināt mājas, izstrādāt projektus un ieguldīt savus un Eiropas Savienības līdzekļus. Taču jāsāk ir ar tādu siltuma piegādes nodrošināšanu, kas nerada siltuma zudumu. Tikai pēc tam var siltināt mājas. Citādi iznāk, ka siltums izkūpēs gaisā, vēl nenonākot līdz mājām,” izsakās D. Freimane. Viņa uzskata, ka Jaunmārupē esošās siltumtrases pašlaik apsilda atmosfēru.
SIA “Sabiedrība Mārupe”: siltuma zudums ir objektīvs faktors
“Grūti noticēt, ka Jaunmārupes iedzīvotāji nebūtu informēti, ka siltuma zudums ir objektīvs faktors, kura dēļ arī notiek diskusijas par globālās sasilšanas mazināšanu. Siltums izkūp gaisā arī caur skursteņiem, mašīnu izpūtējiem utt. Protams, siltuma zudums rodas arī centralizētajā siltuma apgādes sistēmā. Padomju laikā būvētajās siltumtrasēs tie sasniedza pat trešo daļu. Taču tagad rekonstruētajās siltumtrasēs, izmantojot modernos izolācijas materiālus, siltuma zudums ir samazinājies. Jaunmārupē siltuma zudums ir vidēji 11–12 % gadā, jo siltumtrase ir samērā gara – turpat 3 km,” tā situāciju Jaunmārupē skaidro SIA “Sabiedrība Mārupe” centrālās katlu mājas priekšnieks un pazemes komunikāciju inženieris Māris Jaunmuktāns.
M. Jaunmuktāns salīdzina Sabiedrisko pakalpojumu regulatora datus par siltuma pārvades zudumu dažās Rīgas apkārtnes pašvaldībās. Tie liecina, ka siltuma zudums Jaunmārupē ir 11,50 %, Olainē 17,84 %, bet Salaspilī 19,24 %. Savukārt, lai mazinātu situāciju, ka siltuma enerģija izkūp gaisā, M. Jaunmuktāns aicina iedzīvotājus pievērst lielāku uzmanību savu māju iekšējo siltuma pārvades cauruļvadu izolācijai, kas vecākajās mājās ir katastrofālā stāvoklī.
“Protams, nekvalitatīvu siltumtrašu dēļ siltuma enerģija izkūp gaisā lielākos apmēros. Bet ir jāatceras objektīva patiesība par to, ka nevar pārvadīt enerģiju no punkta A uz punktu B, neciešot zaudējumus pārvades procesā. Runa var būt par šo zaudējumu lielumu, un tie ir atkarīgi no enerģijas pārvadei izvēlētajiem materiāliem. Mūsu gadījumā tie ir labākie, kādus siltuma pārvadei iespējams izmantot. Tās ir rūpnieciski izolētas caurules, kuras ražotājs izgatavo atbilstoši ISO 9001 starptautiskā kvalitātes sertifikāta un Eiropas normatīvu EN 253 prasībām. Zudumi šīm caurulēm ir vismazākie,” informē Māris Jaunmuktāns.
Aicina pievērsties māju siltināšanai
Kā norāda M. Jaunmuktāns, iedzīvotāju sniegtā informācija par it kā pirms 10 gadiem veikto siltumtrašu rekonstrukciju nav precīza – nav veikts nekāds siltumtrašu remonts, par kuru tagad maksātu Jaunmārupes iedzīvotāji. Jaunmārupes enerģētiķi pirms 13 gadiem izstrādājuši ciemata apkures sistēmas rekonstrukcijas projektu, iegūstot tiesības kļūt par Pasaules Bankas finansēta projekta izpildītājiem. Rekonstrukcijas laikā vecās caurules nomainītas pret jaunām, Dānijā ražotām caurulēm, kuru ekspluatācijas laiks ir 30–50 gadu, bet uz 10 gadiem ņemtais kredīts jau atmaksāts.
“Pašlaik ir pienākusi kārta māju siltināšanai. Tie dzīvokļu īpašnieki, kas atnāca uz savu māju iedzīvotāju kopsapulcēm, tika iepazīstināti ar SIA “Rīgas Energo Servisa Aģentūra” piedāvājumu organizēt namu renovāciju. Turklāt šim nolūkam tiek piedāvāts Eiropas Savienības finansējums, kas segtu pusi no katras mājas siltināšanas izmaksām,” M. Jaunmuktāns skaidro veidus, kā uzlabot siltumenerģijas situāciju Jaunmārupē. Viņš norāda, ka savulaik Mārupes pašvaldība sadarbībā ar SIA “Sabiedrība Mārupe” bijušas vienas no pirmajām iestādēm Latvijā, kas ar Pasaules Bankas atbalstu veikušas ārējo siltumtrašu rekonstrukciju. Tagad pienācis laiks veikt siltuma ekonomijas darbus dzīvokļos, jo dzīvokļos tiek fiksēti 90 % no atlikušajiem siltuma zudumiem. Kā uzskata M. Jaunmuktāns, šajā jautājumā atbildība un iniciatīva jāuzņemas kopējo māju dzīvokļu īpašniekiem.

Latvijas dārzeņu audzētāji ir noraizējušies par akcīzes nodokļa piemērošanu gāzei – ja tas tiks darīts, strauji samazināsies vietējās produkcijas konkurētspēja, trešdien Mārupē, zemkopības ministram Jānim Dūklavam prezentējot jauno gurķu ražu, sacīja Latvijas dārzeņu audzētāji.

Raizes rada gāzes sadārdzinājums

Kooperatīva “Baltijas dārzeņi” direktors Kaspars Brunovskis atzīst, ka akcīzes nodokļa piemērošana gāzei būtu precedents Eiropas Savienībā, jo nevienā ES valstī tāds nodoklis nav piemērots lauksaimniecībai, mežsaimniecībai un zivsaimniecībai. “Pat Eiropas Komisijas regulas norāda, ka šī nozarēm akcīzes nodokļa piemērošana nav vēlama,” uzskata K. Brunovskis.
Viņš RAA sacīja, ka nodokļa ieviešana liegtu Latvijas ražotājiem konkurēt ar Poliju, Lietuvu, Nīderlandi un citām valstīm, jo Latvijas prece būtu dārgāka nekā importētā: pašizmaksā pieci santīmi no katra gurķu kilograma aizietu akcīzes nodoklī, aplēsis K. Brunovskis.

Plānotais nodokļa apjoms ir 15,6 lati par 1000 kubikmetriem gāzes. Mārupē izrēķināts, ka uz vienu hektāru gāzes akcīzes nodokļa maksājumā valsts budžets saņemtu Ls 10 000, tomēr vidēji šādā platībā 12 nodarbinātie valstij nodokļos samaksā vairākas reizes lielāku naudas summu. “Ja gāzei tiks piemērots akcīzes nodoklis, mūsu siltumnīcas vajadzēs slēgt. Tas nozīmē, ka viņi un viņu ģimenes paliks bez darba, valsts kasē neienāks nodokļi. Mēs esam sagatavojuši aprēķinus par valsts ieguvumiem un zaudējumiem no mūsu uzņēmuma, piemērojot akcīzes nodokli gāzei. Ceram, ka izdosies pārliecināt amatpersonas,” sacīja SIA “Mārupes siltumnīcas” valdes priekšsēdētājs Jānis Bērziņš. Jāatgādina, ka SIA “Sabiedrība Mārupe” ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Mārupes novadā. Mārupes novada Domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs RAA sacīja, ka nekustamā īpašuma nomaksas ziņā uzņēmums ir otrajā vietā aiz lidostas “Rīga”, bet SIA “Sabiedrība Mārupe” ir lielākais darba devējs mārupiešiem – pašlaik uzņēmumā nodarbināti 120 strādājošie.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs dārzeņu audzētājiem solīja jautājumu par akcīzes nodokli gāzei pārrunāt ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski. “Atbrīvojums no gāzes akcīzes nodokļa vai likmes samazinājums varētu būt viens no veidiem dārzeņu audzētāju atbalstam,” sacīja ministrs.

Grūtā ziema pārdzīvota


Šonedēļ SIA “Mārupes siltumnīcas”, kas iesaistījusies kooperatīvā “Baltijas dārzeņi”, sāka vākt gurķus. Veikalos nonākušas jau vairāk nekā sešas tonnas garo gurķu. Pirmā Latvijas tomātu raža būs pēc mēneša.

SIA “Mārupes siltumnīcas” valdes priekšsēdētājs Jānis Bērziņš sola – Mārupes gurķi, iespējams, jau nākamajā nedēļā maksās lētāk. Šīs nedēļas beigās gurķus varēs nopirkt visos “Rimi” tīkla veikalos. “Par mūsu gurķiem varam droši teikt, ka nepārsniedzam atļautās mēslojuma normas un izmantojam bioloģiskos augu aizsardzības līdzekļus. No rīta vāktā raža jau vakarā nonāk veikalā,” saka J. Bērziņš. Interesanti, ka kopš šīs nedēļas visus Mārupes gurķus marķēs ar īpašu SIA “Mārupes siltumnīcas” logo.

Pēc iedzīvotāju uzdotajiem jautājumiem, kādus laiku pa laikam dzirdu, saprotu, ka nepieciešams neliels skaidrojums par siltumenerģijas tarifiem Jaunmārupē.

Lielākā daļa interesentu neskaidros jautājumus uzdod jautājumu formā, bet viena daļa ir pilnīgi pašpārliecināta un agresīva: “Kāpēc mums nekļūst lētāka apkure, ja avīzēs raksta, ka gāze ir palikusi lētāka?” Pat līdz absurdam, - kas mums vispār regulējot tarifus?

Tad nu atbildot jāteic, ka ir jau nu daudz nesakārtotu lietu mūsu valstī, bet tik liela mēra pašdarbība sen vairs nav iespējama. Komunālo pakalpojumu tarifus mums, tajā skaitā arī siltumenerģijas tarifu apstiprina (nu jau jāteic - līdz šim apstiprināja) Sabiedrisko pakalpojumu regulators, mūsu gadījumā Olaines pilsētas, Olaines pagasta, Mārupes pagasta un Salaspils  sabiedrisko pakalpojumu regulators (OOMS SPR). Turpmāk gan atkal reģionālie pašvaldību tarifi tikšot regulēti centralizēti ar Lielā Valsts Sabiedrisko Pakalpojumu regulatora palīdzību, tādējādi likvidējot atsevišķo pašvaldību  reģionālos regulatorus. Iespējams, ka tas ir saistībā ar reģionālo reformu.

SIA “Sabiedrība Mārupe” spēkā esošais siltumapgādes tarifs noteikts ar  OOMS SPR 2007. gada 8. jūnija lēmumu Nr 3/2007,2.p. Ar šo lēmumu noteikts, ka turpmāk, mainoties dabas gāzes cenai, līdzi mainās arī siltumenerģijas tarifs, jo lielāko siltumenerģijas tarifa izmaksu daļu sastāda kurināmā, tas ir, dabas gāzes izmaksas. Pārējā izmaksu daļa ir vairāk vai mazāk konstanta.

Tātad noteiktā laika periodā siltumenerģijas tarifs ir tieši proporcionāls dabas gāzes cenai.
Kādas bijušas šīs izmaiņas, (ko viena daļa iedzīvotāju, liekas, pat nav pamanījusi), var redzēt tabulā.

Kas notiks ar dabas gāzes cenu turpmāk, to rādīs laiks. A/S “Latvijas Gāze” sola, ka šajā apkures sezonā tā būtiski nemainīsies, tātad nemainīsies arī siltumenerģijas tarifs. Atceros gan pirms vairākiem gadiem, kad gāzes cena jau sāka strauji pieaugt, A. Dāvja kungam tika jautāts par to, vai iespējams dabas gāzes cenas samazinājums. Viņa toreizējā atbilde bija, lai uz to necerot… Taču salīdzināsim tabulā iekrāsotās 2008. gada oktobra un 2009. gada novembra cenas.

Tomēr jārēķinās, ka tarifu kāpums atkal būs sagaidāms vasaras sākumā, jo Saeima   pieņēmusi grozījumus likumā par akcīzes nodokli, paredzot, ka no nākamā gada 1.maija tiek ieviests akcīzes nodoklis dabasgāzei, kas tiek izmantota kā kurināmais vai degviela.

Tiktāl par dabas gāzes cenu un siltumenerģijas tarifu. Bet kas notiek ar siltumenerģijas patēriņu atsevišķās mājās? Kā redzams 2.tabulā, kur uzrādīti 2008. gada dati, tad maksa par viena kvadrātmetra apsildi būtiski atšķiras (Mazcenu alejā 6 un 8 katrā ir divi siltumtīklu ievadi).

Salīdzinot mājas, redzam atšķirību patēriņā vairāk nekā divas reizes starp sliktākajām mājām un siltinātajām Mazcenu alejā 31 un 33. Nevaram dot salīdzinājumu Mazcenu alejai 10, kura arī ir siltināta, jo nav precīzu datu par apsildāmo platību un iekšējo sadalījumu starp apkuri un karstā ūdens sagatavošanu.

Kas attiecas uz mājām Mazcenu alejā 6 un 8, tad savulaik to projekti saņēma godalgas, bet kāda ir šo māju energoietilpība, un kas izraisa šo palielināto patēriņu? Nerunājot par izmantoto celtniecības materiālu siltumfizikālajām īpašībām, to īpaši pastiprinājis mākslīgi palielinātā ārsienu virsma ar sekciju izbīdījumiem un dažādiem to augstumiem, izvirzītās trepju telpas ar lielu halli centrā. Tas viss objektīvi palielina ēkas siltuma patēriņu apkurei, ko vēl iespaido arī ēku iekšējo siltumapgādes cauruļvadu izolācijas stāvoklis. Lielajā vairākumā pagājušā gadsimtā būvētājās mājās tas ir diezgan neapmierinošs.

Ko darīt, lai stāvokli labotu? Tā jau varētu būt tēma nākamai sarunai. Šo māju dzīvokļu īpašniekiem noteikti būtu jādomā par namu kāpņu telpu un cauruļvadu izolācijas uzlabošanu. Vieglāk, kā pieredze rāda, to būs izdarīt namiem, kas atrodas SIA “Sabiedrība Mārupe” apsaimniekošanā. Problemātiski būs panākt vienošanos Mazcenu alejas 6., 8., un 21. mājas dzīvokļu īpašniekiem, kuri uzskata, ka viņu nama apsaimniekošanai sevišķi līdzekļi nav nepieciešami.

Harijs Lediņš,
SIA “Sabiedrība Mārupe” enerģētiķis

Valsts prezidents Valdis Zatlers ar savu parakstu apstiprinājis Ordeņu kapitula lēmumu Atzinības krusta piešķiršanai SIA “Sabiedrība Mārupe” valdes priekšsēdētājam Modrim Spuģim.

Lai gan bija rosināts viņu apbalvot ar Triju Zvaigžņu ordeni, saņemtā ziņa kolēģus gandarīja pat vairāk. Tāpēc, ka patlaban arī lauksaimniekiem ikdienā nesams smags krusts, kuru tomēr nedaudz vieglāku dara atzinība. Un vēl tāpēc, ka 1710.gadā nodibinātajam Atzinības krustam ir devīze “Godaprāta ļaudīm”. 1938.gadā Latvijas Republikā atjaunotais Atzinības krusts gan nebija precīzs vecā ordeņa restaurējums, taču tas pēc Gustava Šķiltera meta veidots līdzīgs. Turklāt devīze, ar kuru apbalvojumu piešķir, palikusi sākotnējā. Tātad tiešs trāpījums!

Jau septembra beigās vairāk nekā pussimts mārupiešu ar saviem parakstiem rosināja Ordeņu kapitulu valsts apbalvojumu piešķirt “Sabiedrības Mārupe” valdes priekšsēdētājam. Turklāt tieši šajā ekonomiskās krīzes laikā, kad uzņēmumam mēnešiem nākas gaidīt maksājumus par realizēto lauksaimniecības produkciju un sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem, dzīvot no rokas mutē, vienlaikus sedzot agrākajos gados ražošanas modernizācijai ņemtos kredītus, kā arī norēķinoties par saņemtajiem energoresursiem.

Mārupiešu ierosinājumam Modri Spuģi novērtēt visas Latvijas mērogā bija divēji iemesli: cilvēki vēlējās parādīt cieņu viņa līdzšinējai politiskajai un saimnieciskajai darbībai, kā arī izteikt uzticēšanos valdes priekšsēdētāja nākotnes darbiem.

Vīrs un vārds bez seržanta sindroma

“Modrim nepiemīt seržanta domāšana. Viņš domā stratēģiski,” saka viens no ilggadējiem kolēģiem un turpina: “Cilvēks seržanta sindromu iegūst, kad ilgi nākas būt par vienkāršu strādnieku, bet Modrim ir laimējies – kā enerģētiķim jau tūlīt pēc Rīgas Politehniskā institūta beigšanas tika uzticēti arvien atbildīgāki amati. Un vēl – Modris ir sinonīms jēdzienam “vīrs un vārds”. Kad kaut kas tiek norunāts un paspiesta roka, nekāds līgums vairs nav vajadzīgs.”

Toties reizēm nodots tiek pats goda vīrs. Gan kā uzņēmuma vadītājs, gan kā pašvaldības deputāts. Piemēram, pirms gadiem diviem, Mārupes dārgās zemes iekārdināti, slēgtās komercsabiedrības kapitāldaļas pretlikumīgi centās iegūt vieglas peļņas tīkotāji. Un bija daži to īpašnieki, kuri uz šo reideru āķa uzķērās.

Cienīts un mīlēts inkognito

Kad Mārupes novada Dome palūdza saistībā ar valsts apbalvojumu uzrakstīt par Modri Spuģi kā cilvēku, nolēmu, ka aptaujāšu saimniecības ilggadējos darbiniekus un viņa portretu veidošu no kolēģu teiktā. Kopīgu pārdzīvojumu, piedzīvojumu un vērtējumu viņiem izrādījās daudz, sākot vēl no kolhoza laikiem: uz dažām stundām Modrim uzticētās aizliegtās literatūras par Latvijas vēsturi lasīšana, ieslēdzoties tikko uzceltajā katlu mājā; vai arī, kā viņš savā galvenā enerģētiķa kabinetā līdz pat Atmodas sākumam glabājis no Mārupes vecā ūdenstorņa noņemtu Latvijas karogu; cik nogurdinoši darbietilpīga bijusi dokumentu sagādāšana, lai varētu kļūt par Pasaules bankas finansētā pilotprojekta izpildītājiem un tādējādi rekonstruēt Jaunmārupes ciemata apkures sistēmu; un kur tad humora pilnie komandējumu vai atpūtas braucienu piedzīvojumi!

Taču nācās izpildīt kolēģu lūgumu un neminēt viņu vārdus. Vieni negribēja izskatīties kā pielīdēji priekšniekam. Citi – lieki “zīmēties”, lai pasargātos no publiskas skaudības – vai mazums ekonomiski nogurdināto, kas nozākā katru veiksmīgāko?

Pusceļā nenometamā atbildība

Tautas frontes laikā, kad vajadzēja piesargāties no VDK un OMON, cilvēki nešaubīgi uzticējās savējiem. 1988.gada novembrī īsā laikā Latvijas iedzīvotāji savāca vairāk nekā miljonu parakstu pret PSRS konstitūcijas izmaiņām, prasot Latvijas brīvlaišanu. Parakstu saiņi bija jānogādā Maskavā Tautas deputātei Džemmai Skulmei.

Šo uzdevumu veikt uzticēja nevienam citam kā mūsējiem. Latvijas Tautas frontes (LTF) domnieks mārupietis Egīls Radziņš piezvanīja LTF Mārupes grupas vadītājam Modrim Spuģim, lai viņš noorganizētu tik svarīgo dokumentu nogādāšanu PSRS Augstākajā padomē. Izdomāja, ka vakarā saiņus no Rakstnieku savienības jāpaņem trešajam mārupietim – Borisam Timofejevam, kuram piederēja sarkans žigulītis, lai specdienestiem tas labāk iekristu acīs. Bet pie Ulbrokas viņu jau gaidīja Modris ar vēl vienu mārupieti – Hariju Lediņu, kurš tikko kā bija nopircis jaunu moskviču. Ļāvuši Borisam pabraukt garām un sekojuši. Tumsā netālu no Salaspils iebraukuši sānceļā un saiņus ar dokumentiem pārlikuši Harija automašīnā, kurš tad arī kopā ar Egīlu un Jāni Rukšānu turpinājuši ceļu uz Maskavu. Pie Ikšķiles ieraudzījuši stāvam operatīvo volgu un vairākus norūpējušos vīrus, kuri tā arī nesagaidīja piefiksēto parakstu vedēju.

Toties drīzi vien visa pasaule uzzināja par Latvijas vēlmi turpmāk pašai lemt savu likteni un arī nest atbildības smago krustu. Vieglāk to darīt, kad viens otru pabalsta.

Silvija Veckalne,

SIA “Sabiedrība Mārupe”
personāldaļas vadītāja

ORDEŅU KAPITULA

PAZIŅOJUMS

DARU ZINĀMU, KA ORDEŅU KAPITULS NOLĒMA

par nopelniem Latvijas valsts labā piešķirt Atzinības krusta IV šķiru:

daudznozaru lauksaimniecības uzņēmuma, SIA „Sabiedrība Mārupe” valdes priekšsēdētājam Modrim Spuģim.

Valsts prezidents

Valdis Zatlers

Rīgā 2009.gada 12.oktobrī

Lai gan rudenī lielā dīķa apkārtni vietējie iedzīvotāji iztīrīja, tomēr dienu pirms Lielās talkas ap ūdenskrātuvi atkal bija atkritumu klājiens.

18.aprīļa rīts. Pulkstenis nedaudz pāri 8, kad kārtību ieviest dīķmalā ierodas SIA «Sabiedrība Mārupe» grāmatvedības meitenes ar pašu jaunāko paaudzi. Rīta stundas zelta vērtas, pēcpusdien atliks laika pašiverēt savās mājās.

Tepat jau arī saimniecības stiprākā daļa – vīri. Priekšplānā divi «drošībnieki»: būvinženieris un darba aizsardzības speciālists vienā personā Imants Belševics un galvenais speciālists drošības jautājumos Juris Vītols.

Pēc pāris stundām aiz talciniekiem palikušas vairs tikai akurātas zaru kaudzes

Dīķmalas sakopšanai punktu pieliek laukstrādnieki Fjodors Žaks un Dmitrijs Melkozjorovs.

SIA «Sabiedrība Mārupe» namu pārvaldnieces Irēnas Brūklenes vadībā (priekšplānā) apsaimniekojamo māju sētnieki Eleonora Šveca, Dzintra Kumpiņa un Nikolajs Ivanovs negrib pieļaut, ka teritorija pie Mazcenu alejas 7.mājas, kuras apsaimniekošanu uzņēmušies paši dzīvokļu īpašnieki, paliek kā nesakopts pleķis. Bet gods kam gods – pēc pāris stundām viņiem piebiedrojās vismaz talcinieki no 18. dzīvokļa.

SIA «Sabiedrība Mārupe» ir kādreizējā kolhoza «Mārupe» mantiniece. Jaunmārupes ciemats sāka veidoties, pateicoties vecajiem kopsaimniekiem.  Viņiem pirms 35 gadiem un arī pēctečiem vēlāk nebija nekādu problēmu sakopt savu darba un dzīves vietu.  Labā ziņa ir tā, ka pēc viestalcinieku palīdzības neradās vajadzība arī šajā reizē. Sliktā - ka atsevišķi plānā galdiņa urbēji ar publisku Jaunmārupes sakopšanas imitāciju Lielajai talkai radījuši šķebīgu piegaršu.

Silvijas Veckalnes teksts un foto.

Vispārējā ekonomikas lejupslīde aizvien jūtamāk ietekmē arī mārupiešus – palielinās bezdarbs, tiek samazinātas algas. Tā rezultātā iedzīvotājiem aizvien grūtāk atmaksāt kredītus, sarūpēt finanses izglītībai un veselības aprūpei, mazinās viņu pirktspēja. Pieaug spriedze un nedrošība par nākotni. Kādu krīzes pārvarējuma iespēju redz pagastā otrā lielākā (aiz lidostas «Rīga») darba devēja vadītājs – SIA «Sabiedrība Mārupe» valdes priekšsēdētājs Modris Spuģis. Par to viņš stāsta RAA lasītājiem, atbildot uz žurnālistes Silvijas Veckalnes jautājumiem

-Savāds šķita iedzīvotāju apgalvojums Rīgas rajona padomes izdotajā grāmatā «Idejas labākai dzīvei Pierīgā», ka Mārupē grūti atrast darbu. Kā  liecina statistika, tad pērn «Sabiedrībā Mārupe» vien strādāja ap 400 darbinieku, brīvlaikā ar termiņlīgumiem – pat 48 skolēni.
-Šobrīd arī mūsu uzņēmumā darba meklētāju ir vairāk nekā brīvu darba vietu siltumnīcās, liellopu kompleksā, piena produktu tirdzniecībā, zvēru fermā vai  laukkopībā. Taču pat tagad ir strādnieki, kuri darbā spēj noturēties tikai līdz  pirmajai algai. Tā ka izredzes strādāt pie mums tomēr saglabājas. Bet pirms ekonomiskās krīzes nācās būvēt pat dienesta viesnīcu, lai būtu, kur tālīnajiem strādniekiem dzīvot, bijām spiesti viņus aicināt no visas Latvijas, arī bulgārus, jo darba roku trūka.
-Kas rada tādas ekonomiskās krīzes?
-Cilvēku alkatība un vientiesīgums. Ekonomiskajām krīzēm pasaulē iemesli ir ļoti līdzīgi tiem,  kuri aprakstīti, analizējot ASV Lielās depresijas sākumu 1929. gadā. Tolaik vērienīgie darījumi ar vērtspapīriem bija kļuvuši par ienesīgāko nodarbi – kāpēc gan strādāt, ražojot pievienoto vērtību, ja var spekulēt ar virtuālām vērtībām? Cilvēki aizmirsa, ka nauda ir tikai ekvivalents jeb līdzvērtīguma apliecinājums visu citu preču un pakalpojumu vērtībai. Mēdz gan sacīt, ka nauda rada naudu. Bet cik ilgi?
Arī Latvijā mēs piedalījāmiess šīs ekonomikas krīzes radīšanā – ņēmām kredītus lielos apmēros, lai pirktu un pārdotu zemes, nodarbotos ar dažāda veida būvniecību. Tas izraisīja darba spēka trūkumu un algas nepamatotu palielinājumu, neatbilstīgu darba ražīgumam. Valdība diemžēl šos procesus necentās kontrolēt un vadīt.
-Mārupes pagasts gan no tā ieguva - pieauga iedzīvotāju skaits, no viņu ienākumu nodokļiem palielinājās pašvaldības budžets.
-Sākoties šai virtuālajai ekonomikas augšupejai, darba algas bijām spiesti palielināt arī mēs, lai tikai noturētu strādājošos. Tobrīd to vēl varējām atļauties, jo iepriekšējos gados palielinājās iepirkuma cenas mūsu produkcijai, bija pieaudzis darba ražīgums, it sevišķi laukkopībā un lopkopībā. Bet tūlīt arī sekoja resursu cenu straujš kāpums, tai skaitā naftas produktiem, dabas gāzei, minerālmēsliem. Savukārt spekulāciju burbulim pasaulē plīstot, gandrīz visai mūsu ražotajai produkcijai pārdošanas cenas kritās – graudiem, pienam, tam pat ļoti.
-Vai SIA «Sabiedrība Mārupe» paspēja kļūt vismaz kaut cik līdzvērtīga  Eiropas Savienības valstu lauksaimniecības uzņēmumiem
-Protams. Mums tagad ir pēc visiem labturības standartiem rekonstruētas liellopu novietnes, videi draudzīgas mēslu krātuves, pret augstvērtīgākiem nomainīti kažokzvēri, modernizētas siltumnīcas gandrīz četru hektāru platībā, iegādāta augstražīga tehnika. Taču ir divas būtiskas  problēmas -  pirmkārt, nācās ņemt kredītus, otrkārt, ir ļoti liela atšķirība starp subsīdijām, ko saņem citas ES dalībvalstis un Latvija. Tā tiešajos maksājumos par viena hektāra zemes izmantošanu 25 ES valstu lauksaimnieki saņem vidēji 232 EUR, mēs - 63 EUR. Pat salīdzinot ar kaimiņiem – Igauniju un Lietuvu saņemam par 23-39% subsīdiju mazāk nekā viņi. Visa tā rezultātā pērno gadu noslēdzām bez reālas peļņas, jo to miljonu, kas izveidojās no pamatlīdzekļu pārvērtēšanas, vienkārši jāpieņem zināšanai kā jaunu starta kapitālu. Dividendes īpašniekiem šogad neizmaksāsim, bet visu pērnā gadā nopelnīto algu turpināsim izmaksāt pa daļām.
-Kas vainīgs pie šādām nevienlīdzīgām starta pozīcijām?
-Šķiet, ka mūsu latviskā mentalitāte – tā gribas kādam pakalpot, nerunāt pretī un darīt visu, lai saviem tautiešiem radītu maksimālas problēmas ražot un būt konkurētspējīgiem. Gribas tikai saņemt savu algu un neko nelemt, lai nebūtu jāatbild par lemto.
-Kā ar lemtspēju pašiem Mārupes lauksaimniekiem?
-Gadskārtējā kopsapulcē saimniecības kapitāldaļu īpašnieki izrādīja vienprātību miljardiera, investora un analītiķa Džima Rodžera uzskatam, ka ekonomiski perspektīvākā nozare nākamajos 20 gados būs lauksaimniecība, kas nomainīs iepriešējo gadu līderi - finanses.  Tāpēc nolēma, ka patlaban galvenais ir nepieļaut nevienas nozares iznīkšanu, un visiem valsts lauksaimniekiem, savstarpēji kooperējoties, nodrošināt pašu ražoto lauksaimniecības produktu tirgu. 
Iestrādes šajā virzienā jau ir. Piemēram, pievienojoties kooperatīvajai sabiedrībai “Baltijas dārzeņi”, esam gatavi kopā ar citiem agro dārzeņu audzētājiem koleģiāli vienoties par sēšanas grafikiem, lai ar lauksaimniecības produktiem tirgu nodrošinātu vienmērīgi visu gadu.
-Ja pašvaldības budžetā naudas ienāk arvien mazāk, kāda rakstura cilvēkiem  lemšana būtu jāuztic?
-Tiem, kuri izgājuši varas un naudas pārbaudi un ir spējīgi realizēt varu mūsu visu interesēs. Taču pie varas diemžēl atkal tiecas tā saucamie «situācijas sakārtot gribētāji». Vieni, izmantojot agrākās iespējas, kļuvuši miljonāri. Viņu filozofija gan neparedzēja ilgtermiņa ieguldījumus tautsaimniecības attīstībā, bet gan ātru personīgo komfortu. Citi savukārt pārstāv visai pavirši izglītotu, toties pašu ambiciozāko un ciniskāko jaunu cilvēku daļu, kuri vēlas tikt pamanīti par katru cenu. Bet nav jau liela gudrība taisīt trokšņainu priekšvēlēšanu kampaņu, primitīvi imitējot darbīgumu ar sakoptas vides kopšanu vai organizējot ātrrunāšanas un blefošanas sacensības. Šī tieksme pēc varas sevišķi jūtama Pierīgā, tai skaitā Mārupē, kur jau tāpat notikušas daudzas pozitīvas pārmaiņas.
-Tad man jājautā kā  vēlētājam: «Ko tad  patlabanējie pagasta deputāti tādu izdarījuši iedzīvotāju labā?  Un pats Spuģis, ja  jau ir tāds Mārupes patriots, kāpēc Jansons un Berķis nevis viņš vāca parakstus un organizēja piketus pret Dienvidu tilta pievedceļiem, lai tie nešķērso mārupiešu īpašumus?
-Izdarīts ļoti daudz. Tikai pēdējos divos gados vien pieņemti svarīgi un reizēm pat drosmīgi lēmumi, pēc kuriem redzamas praktiskas lietas. Kaut vai prasība, lai, izstrādājot detālplānojumu, attīstītājs nodrošinātu jaunos objektus arī ar infrastruktūru: ielām, pazemes komunikācijām u.c. Tīrainē nomainīti siltumtīkli, kas ļauj ietaupīt dabas gāzi. Turpat pabeigta skolas rekonstrukcija, tā uzsākta – Mārupes vidusskolai. Pirmo reizi neatkarīgās valsts laikā veikti vērienīgi ielu un ceļu atjaunošanas darbi visā pagasta teritorijā. Kas attiecas uz Dienvidu tilta pievedceļiem, tad deputātu pieņemtajā variantā pievedceļš līdz lidostai caur Mārupi paredzēts pa jau esošajiem ceļiem un cauri purvam, tomēr pie Tīraines šķērsojot vairākus mazdārziņus. Tāpēc jau laikus tiek meklēti kompensācijas mehānismi.
Piederu pie «par» cilvēkiem, kuri meklē risinājumus un arī atrod. «Pret» cilvēki balstās tikai uz noliegšanu nolūkā tikt ievērotiem, lai ieriebtu, vai iegūtu kādu labumu sev. Pretbūšana ir vienkāršāka, jo cilvēks ne ar ko neriskē un arī prāta sevišķi daudz nevajag – pietiek ar sūdzību rakstīšanu, parakstu vākšanu, piketu organizēšanu, prasību tiesā iesniegšanu. Tam visam viens mērķis – apturēt konkrētas darbības un diskreditēt sev traucējošus cilvēkus, izmantojot mazinformētos, dezinformētos un bērnus. Taču sabiedrības lielākā daļa ir pieredzējusi tik daudz melu un nelietību, ka spēj atšifrēt arī šādu PR.   
-Ja jau Spuģis ir tik gudrs un godprātīgs, tad kāpēc pieļauj uzņēmuma izpārdošanu? Tādu jautājumu dzirdēju vēl pirms mēnešiem diviem.
-Godprātīgs, jā. Bet vai gudrs, uz to man viennozīmīgas atbildes nav. Ja jau tik gudrs, tad kāpēc neesmu miljonārs? Acīmredzot tāpēc, ka neesmu ģenētiski apveltīts ar šo miljonāru un varas sindromu. Lielāku gandarījumu jūtu pēc krietna un visiem redzama darba nevis apšaubāmas cildināšanas. Jūtos labi, ja ne tikai ģimenei, bet arī kolēģiem ir labi. Slikti, ja sajūtu melus, nodevību, intrigas, zākāšanos un blefošanu, acīs skatoties.
Kas attiecas uz jautājuma otro daļu, tad Spuģim nekad nav ienācis prātā izpārdot kopīgo mantu, lai gūtu īslaicīgu un viegli notērējamu peļņu. Kā jau teicu, šobrīd aktuāli ir apvienoties, koordinēt darbību, lai saglabātu ražošanas objektu vērtību, darba vietas un atstātu iespēju nākotnē strādāt ar peļņu.
-Nākotnē… Vai būs maz iesāktā turpinātāji?
-Būs! Mārupē jau nu noteikti. Esam nedaudz restrukturizējuši uzņēmumu, vienmērīgāk sadalot atbildību pa nozarēm. Tagad ar interesi vēroju, kā  laukkopībā un lopkopībā  darbus plāno un organizē pats jaunākais kolēģis – Konstantīns Gribovskis. Prot strādāt gan ar galvu, gan rokām. Patīkami redzēt, ka jaunā paaudze nevis galīgi «kreizī» Doma laukumā bļaustās vai ķeras pie vardarbīgām metodēm, bet gan  strādā un cenšas pati sev radīt labklājību. Tad arī iespēju robežās gribas palīdzēt. Tāpat kā saviem dēliem. Vecākajam trīs gadu laikā izdevies uzbūvēt mājas karkasu un ielikt logus, līdz finišam gan vēl ļoti tālu. Taču gribu uzsvērt, ka ne tikai galva, bet arī lāpsta un citi darba rīki ir pieņemami labklājības celšanā. Turklāt mans vecākais var palepoties, ka ne tikai viņš pats ar tēvu, bet arī viņa brālis tā strādā  virsvērtības radīšanā. Tad viss ir kārtībā. Tad mums ir nākotne.

SIA Sabiedrība Mārupe ir Latvijā labi pazīstams uzņēmums. Kurš gan nav nobaudījis kraukšķīgo Mārupes gurķi vai sulīgo tomātu? Tomēr šī nav vienīgā darbības joma. Bez dārzkopjiem, laukkopjiem un lopkopjiem sabiedrībā strādā arī zvērkopji, kas Mārupes pagasta Ozolos rūpējas par gandrīz 11 tūkstošu ūdeļu labklājību, lai vēlāk to kažoki kļūtu par konkurētspējīgu Latvijas produktu starptautiskajā tirgū. Zvēru fermas vadītājs un SIA Sabiedrība Mārupe valdes loceklis Oļģerts Pallo ar zvērkopību ar pārtraukumu nodarbojas no 1983. gada.

Par Mārupes zvēru fermu
Ūdeles Mārupē sāka audzēt 1968. gadā. Šobrīd fermā ir 10 800 vaislas zvēri (vidēji gadā katrai ūdeļu mātītei piedzimst 3,8–4,2 mazuļi), par kuriem gādā deviņi dzīvnieku kopēji, trīs aizvietotāji, trīs virtuves strādnieki, divi katlumājas darbinieki un divi kompresoristi. Visi viņi ir universāli darbinieki. Pelna labas algas, bet tad arī dara visu – remontē virtuves iekārtas, dzirdināmo sistēmu, pieņem barību, ko ieved fermā, izkrauj kravas no automašīnām, veic darbus saldētavā, sagatavo zvēru barību un arī mehanizēti pabaro ūdeles. Samaksa – par gabaldarbu. Jo vairāk sadzimst kucēnu, jo lielākas algas darbiniekiem.

Ūdeļu audzēšanai nepieciešamais
Barība
Dzīvniekiem ik dienas nepieciešama barība un ūdens. Zvēru fermas vadītājs Oļģerts Pallo stāsta: „Dzīvniekiem izbarojam gaļas un zivju pārstrādes uzņēmumu blakusproduktus (atkritumus), ko vajadzētu utilizēt, bet mēs no tā visa pagatavojam kvalitatīvu barības masu, pievienojot tai attiecīgas piedevas, vitamīnus un minerālvielas. Tātad faktiski uz atkritumu bāzes audzējam ūdeles, kuru ādas realizējam Kopenhāgenas tirgū.”

Labturības noteikumi
Eiropas zvēru asociācijas noteiktie sprosta izmēri – 45 cm augstums, 35 cm durvju platums, 90 cm garums. Sprosta kopplatībai jābūt 850 cm2,un tas nedrīkst būt šaurāks par 30 cm un īsāks par 70 cm.
Šēdi atrodas ārā. Tie norobežoti ar sietu. Bet dzīvnieki nesalst. Teorētiski ūdeles var izturēt ārā pat 40–50 °C salu, bet tad kažokā sāk parādīties gari mati, kas ir defekts. Tādu ādiņu vairs nevar pārdot par augstāko cenu. Daļa ūdeļu pašlaik dzīvo eksperimentālajā šēdā, kurā ierīkota automātiskā dzirdināšana. Ziemā, kad sistēma aizsalst, ūdens papildus tiek padots speciālos trauciņos. Šie ir dāņu tipa sprosti, blakus saglabājušies vēl no padomju laikiem. Padomju tipa sprostu aizņemtajā teritorijā piecu vietā ir astoņi dāņu. Un tas atbilst Eiropas Zvērkopju asociācijas rekomendācijām.

Kaušana
Kaušana notiek uz vietas – ir kilingboksi (slēgtas pārvietojamas kastes). Zvēri tajās tiek ievietoti un nogalināti ar gāzi. Pēc Eiropas rekomendācijām tas skaitās humāni. Visi Latvijas zvēraudzētāji tā strādā.
Oļegs Pallo salīdzina ar to, kā rīkojas Krievijas kolēģi: „Konstatējot, ka apspalvojums ir nogatavojies, tiek rīkota nedēļu ilga bada kūre bez ūdens. No bada un slāpēm nomirušie dzīvnieki tiek nodīrāti, iegūstot vērtīgas kažokādas. Ir notikusi dabīgā atlase – izdzīvojuši stiprākie un veselīgākie dzīvnieki.
Mums tas notiek citādāk. Kaušanas laiku nosakām paši – kad mezdra (ādas iekšējā puse) ir nogatavojusies, tas nozīmē, ka zvērāda būs kvalitatīva. Lai to noskaidrotu, izdarām kontrolkaušanu. Lai izaudzētu kvalitatīvu kažokzvēru, ir vajadzīgs laika periods no maija līdz novembra vidum.”

Utilizācija
Dzīvnieku ķermeņi tiek sakrauti konteineros, sasaldēti un aizvesti utilizēšanai. SIA Sabiedrība Mārupe ir noslēgusi līgumu ar SIA Reneta. Kritušie zvēri tiek utilizēti bez maksas, par kauto utilizāciju nākas maksāt 125 Ls/t.

Krustošana
Dzīvnieku krustošana notiek martā. Pie tēviņa pa vienai tiek nestas piecas mātītes.
Vislabākais pārošanai ir apmācies un mazliet vēss laiks. Tad tēviņi ir darbīgi. Ja diena ir silta un saulaina, viņi gulšņā būros, sildot saulē vēderiņus, un par pārošanos sevišķi neinteresējas.
Lai arī visaugstāk kotējas vienādu toņu ūdeles, tomēr savā starpā krustojot dažādas krāsas, veidojas tā saucamie krustojumi jeb krossi – viena toņu krāsas pavilna ar cita toņa akotmatu. Visdārgākās šobrīd ir velveta (ar ļoti īsu akotspalvu) melnās un safīra ādas. To cena sasniedz pat 60 eiro.

Vai tiesa, ka skandināvu ūdeles ir labākas?
„Kad atnācu šeit strādāt, toreizējā vadība uzskatīja, ka zvērkopībai Latvijā nav nākotnes, un ūdeles bija atstātas novārtā. Līdz ar to pamata ganāmpulks bija izvirtis – savā starpā krustojās tuvi radinieki. Ūdeles bija maza auguma, ar nekvalitatīvu (garu) apspalvojumu, kas izsolē skaitās defekts. Sapratām – ja nemainīsim ganāmpulku, bizness izputēs,” atzīst zvēru fermas vadītājs un turpina: „Izaudzējot skandināvu tipa ūdeli, izdodam tikpat naudas barībai un algām, cik bijušajiem zvēriem. Bet kažokāda ir gandrīz par 30% dārgāka. Trīs gadu laikā ievedām grūsnās mātes no ārzemēm, atjaunojot visu pamatganāmpulku. Pērn augustā iepirkām 500 vaislas tēvus šeit pat Latvijā.”

Cik procentus no iegūtajām ādām eksportējat?
„Šogad Latvijā neatstāšu nevienu ādu, jo tagad Latvijā kažokādas iegādājas vien nedaudzi. Šobrīd strādājam tikai ar Dāniju. Kolēģi no Latvijas ādas realizē arī Somijā, tomēr sadarbība ir ne sevišķi gluda, jo kažokādas Baltijas valstīm cenšas šķirot atsevišķi un pārdot par pazeminātām cenām, lai pārpircēji varētu krietni nopelnīt.
Turpretī Dānijā saņemtās ādas tiek izpakotas no kastēm un saskaitītas. Tālāk tās iet vienā šķirojumā. Mēra visas ādas kopā – neskatoties, no kuras valsts un zvērsaimniecības tās ir nākušas. Dators tās sašķiro pa toņiem, bet cilvēks vēlāk vizuāli novērtē defektus. Mēs šajā izsoļu namā bijām un redzējām, ka tur viss notiek perfekti. Ar interneta palīdzību varam izsekot katrai ādai,” atzīst Oļģerts Pallo.

Paši arī kontrolējat tirdzniecību Kopenhāgenā?
„Mūsu rūpes beidzas tajā brīdī, kad ādas ir iekrautas mašīnā un no šejienes aizvestas. Tāpēc ir izsoles izdevumi, ko kompensējam no savas peļņas – 1,14 eiro par katru aizvesto kažokādu, neatkarīgi no tās kvalitātes. Dāņi mums atsūta iepakojamo materiālu, birkas – katrai ādai pie galvas tiek pielikta birka ar svītru kodu, ādas un saimniecības numuru. Katras nodaļas ādas tiek marķētas ar dažādas krāsas atzīmēm. Tādā veidā vērtējam arī zvērkopja darbu.

Kādas ir biežākās ūdeļu slimības?
„Ūdeles slimo ar dažādām kaitēm, tāpēc dzīvnieki saņem vakcīnas – pret gaļēdāju mēri, trivalento vakcīnu pret biežāk sastopamajām slimībām. Ja redzam, ka kādam no zvēriem ir problēmas, dodam arī zāles, kuras mums rekomendē konsultējošais vetārsts.
Dzīvnieku veselības spogulis ir viņu mēsli, ne velti speciālisti tiem pievērš uzmanību pirmām kārtām. Ja nepieciešams, pēc vetārsta norādījuma sagatavojam ārstniecisko barību.