8
Jūlijs
2006
Neatkarīgā rīta avīze raksta par SIA “Sabiedrība Mārupe” dārzkopju panākumiem.
Labākais lauksaimniecības produktu ražotājs Rīgā, pēc ekspertu komisijas domām, šogad ir SIA Sabiedrība “Mārupe”. Trešdien pie uzņēmuma tika uzvilkts kvalitātes karogs.
“Esam gandarīti, ka mūsu pūliņus novērtējusi Zemkopības ministra vadītā ekspertu komisija, un ar lepnumu uzvilksim mastā karogu, kas apliecinās uzņēmuma centienus un augstos kvalitātes rādītājus,” pirms karoga pacelšanas sacīja Sabiedrības “Mārupe” siltumnīcu kombināta vadītājs Jānis Bērziņš.
Pilno raksta tekstu lasiet šeit
Ievietots zem sadaļas: Dārzkopība
8
Jūlijs
2006
Mārupes Vēstis
2009.gada 8.decembris
Pēc iedzīvotāju uzdotajiem jautājumiem, kādus laiku pa laikam dzirdu, saprotu, ka nepieciešams neliels skaidrojums par siltumenerģijas tarifiem Jaunmārupē.
Lielākā daļa interesentu neskaidros jautājumus uzdod jautājumu formā, bet viena daļa ir pilnīgi pašpārliecināta un agresīva: “Kāpēc mums nekļūst lētāka apkure, ja avīzēs raksta, ka gāze ir palikusi lētāka?” Pat līdz absurdam, - kas mums vispār regulējot tarifus?
Tad nu atbildot jāteic, ka ir jau nu daudz nesakārtotu lietu mūsu valstī, bet tik liela mēra pašdarbība sen vairs nav iespējama. Komunālo pakalpojumu tarifus mums, tajā skaitā arī siltumenerģijas tarifu apstiprina (nu jau jāteic - līdz šim apstiprināja) Sabiedrisko pakalpojumu regulators, mūsu gadījumā Olaines pilsētas, Olaines pagasta, Mārupes pagasta un Salaspils sabiedrisko pakalpojumu regulators (OOMS SPR). Turpmāk gan atkal reģionālie pašvaldību tarifi tikšot regulēti centralizēti ar Lielā Valsts Sabiedrisko Pakalpojumu regulatora palīdzību, tādējādi likvidējot atsevišķo pašvaldību reģionālos regulatorus. Iespējams, ka tas ir saistībā ar reģionālo reformu.
SIA “Sabiedrība Mārupe” spēkā esošais siltumapgādes tarifs noteikts ar OOMS SPR 2007. gada 8. jūnija lēmumu Nr 3/2007,2.p. Ar šo lēmumu noteikts, ka turpmāk, mainoties dabas gāzes cenai, līdzi mainās arī siltumenerģijas tarifs, jo lielāko siltumenerģijas tarifa izmaksu daļu sastāda kurināmā, tas ir, dabas gāzes izmaksas. Pārējā izmaksu daļa ir vairāk vai mazāk konstanta.
Tātad noteiktā laika periodā siltumenerģijas tarifs ir tieši proporcionāls dabas gāzes cenai.Kādas bijušas šīs izmaiņas, (ko viena daļa iedzīvotāju, liekas, pat nav pamanījusi), var redzēt tabulā.
Kas notiks ar dabas gāzes cenu turpmāk, to rādīs laiks. A/S “Latvijas Gāze” sola, ka šajā apkures sezonā tā būtiski nemainīsies, tātad nemainīsies arī siltumenerģijas tarifs. Atceros gan pirms vairākiem gadiem, kad gāzes cena jau sāka strauji pieaugt, A. Dāvja kungam tika jautāts par to, vai iespējams dabas gāzes cenas samazinājums. Viņa toreizējā atbilde bija, lai uz to necerot… Taču salīdzināsim tabulā iekrāsotās 2008. gada oktobra un 2009. gada novembra cenas.
Tomēr jārēķinās, ka tarifu kāpums atkal būs sagaidāms vasaras sākumā, jo Saeima pieņēmusi grozījumus likumā par akcīzes nodokli, paredzot, ka no nākamā gada 1.maija tiek ieviests akcīzes nodoklis dabasgāzei, kas tiek izmantota kā kurināmais vai degviela.
Tiktāl par dabas gāzes cenu un siltumenerģijas tarifu. Bet kas notiek ar siltumenerģijas patēriņu atsevišķās mājās? Kā redzams 2.tabulā, kur uzrādīti 2008. gada dati, tad maksa par viena kvadrātmetra apsildi būtiski atšķiras (Mazcenu alejā 6 un 8 katrā ir divi siltumtīklu ievadi).
Salīdzinot mājas, redzam atšķirību patēriņā vairāk nekā divas reizes starp sliktākajām mājām un siltinātajām Mazcenu alejā 31 un 33. Nevaram dot salīdzinājumu Mazcenu alejai 10, kura arī ir siltināta, jo nav precīzu datu par apsildāmo platību un iekšējo sadalījumu starp apkuri un karstā ūdens sagatavošanu.
Kas attiecas uz mājām Mazcenu alejā 6 un 8, tad savulaik to projekti saņēma godalgas, bet kāda ir šo māju energoietilpība, un kas izraisa šo palielināto patēriņu? Nerunājot par izmantoto celtniecības materiālu siltumfizikālajām īpašībām, to īpaši pastiprinājis mākslīgi palielinātā ārsienu virsma ar sekciju izbīdījumiem un dažādiem to augstumiem, izvirzītās trepju telpas ar lielu halli centrā. Tas viss objektīvi palielina ēkas siltuma patēriņu apkurei, ko vēl iespaido arī ēku iekšējo siltumapgādes cauruļvadu izolācijas stāvoklis. Lielajā vairākumā pagājušā gadsimtā būvētājās mājās tas ir diezgan neapmierinošs.
Ko darīt, lai stāvokli labotu? Tā jau varētu būt tēma nākamai sarunai. Šo māju dzīvokļu īpašniekiem noteikti būtu jādomā par namu kāpņu telpu un cauruļvadu izolācijas uzlabošanu. Vieglāk, kā pieredze rāda, to būs izdarīt namiem, kas atrodas SIA “Sabiedrība Mārupe” apsaimniekošanā. Problemātiski būs panākt vienošanos Mazcenu alejas 6., 8., un 21. mājas dzīvokļu īpašniekiem, kuri uzskata, ka viņu nama apsaimniekošanai sevišķi līdzekļi nav nepieciešami.
Harijs Lediņš,
SIA “Sabiedrība Mārupe” enerģētiķis
Ievietots zem sadaļas: Jaunumi
