16
Februāris
2007
LETA 15.02.Aizvadītā gada laika untumu eksāmenus sekmīgi izturējuši SIA “Sabiedrība Mārupe” laukkopji. Viņu sagatavotās lopbarības krājumi tagad palīdz pārziemot arī citu saimnieku ganāmpulkiem.
Katru nedēļu pie SIA “Sabiedrība Mārupe” konservētās zāles tvertnēm, salmu ķīpām vai sakņu pagrabiem redzamas kravas automašīnas no kaimiņu pagastiem. Sarūpētās lopbarības rezerve aizceļo pie tiem, kuriem ziemas krājumi izrādījušies daudz par knapu.
Lai gan aramzeme Rīgas pievārtē strauji sarūk, gandrīz sešdesmit gadus vecais Mārupes daudznozaru lauksaimniecības uzņēmums sekmīgi turpina strādāt arī pēc kolhozu likvidācijas, nomājot zemi četros pagastos. Saimniecības ilggadējais priekšsēdētājs, tagad – konsultants Jānis Zvaigzne teic, ka pērnā gada audzelīgais rudens ļāvis iegūt otru un pat trešo zāles pļāvumu. Tāpēc labu trešdaļu no sarūpētajām vairāk nekā 12 000 konservētās zāles tonnām var laist pārdošanā. Pašu 500 slaucamajām govīm un gandrīz tikpat jaunlopiem līdz jaunajai zālei pietiks ar pārējo.
Gan mājlopu, gan meža zvēru piebarošanai no SIA “Sabiedrība Mārupe” sakņu pagrabiem aizceļo arī nestandarta kartupeļi un burkāni. Tos, kā skaidro agronoms Andris Sabitovs, jau pāris mēnešu kā šķiro ar Holandē iepirktu agregātu. Piņķerīgā procedūra tagad kļuvusi raitāka, taču arī darāmā vēl daudz – pērn izaudzētas vairāk nekā 4000 tonnas kartupeļu, ko līdz realizācijai uzglabā novietnēs ar automātisko klimata regulāciju.
Ziņu sagatavojusi SIA “Sabiedrība Mārupe” sabiedrisko attiecību speciāliste Silvija Veckalne.
Foto: Andris Sabitovs
Ievietots zem sadaļas: Jaunumi, Laukkopība
9
Februāris
2007
“NRA” 2007. gada 9. februārī
Modris Spuģis, SIA “Sabiedrība Mārupe” valdes priekšsēdētājs
Latvijas ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstībai no ES Kohēzijas fonda paredzēti vairāk nekā 380 miljoni eiro, kas tomēr izrādījies par maz visām izstrādātajām reģionālajām investīciju programmām. Projektu izmaksas samazinātos, ja šajā procesā netraucēti ļautu iesaistīties privātstruktūrām.
Diemžēl Mārupes pagastā pašvaldība uzsākusi izstumt privātstruktūras no pakalpojumu sniegšanas. Jauno laiku savdabība daļai deputātu un amatpersonu neļauj saskatīt kopdarbības plusus. Proti - SIA “Sabiedrība Mārupe” ir gatava bez Kohēzijas fonda līdzfinansējuma turpināt ilgtspējīgu attīstību savai ūdenssaimniecībai Jaunmārupes ciematā. Vietējo speciālistu izstrādātais projekts izmaksās Ls 300 000 – 350 000 pašu kapitāla un kredītu.
Turpretī vērienīgais valsts projekts 12 Zemgales pašvaldībām, kā liecina Vides ministrijas ziņojums, Jaunmārupē izmaksās Ls 1 362 019, turklāt vēl pēc 2005. gada cenām. Tā izskaitļojušas konkursā par tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādi uzvarējušās firmas - “COWI” un “Ūdensinženieri”. Tātad – vismaz trīs reizes dārgāk par vienu un to pašu labumu. Taču saimnieciskākā gultnē iegrozīt Eiropas naudas apstāvētāju prātus ir grūti. To apstiprina arī pērnā gada Valsts Kontroles ziņojums par nesakārtotību Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu administratīvajā un riska vadībā.
Paredz piespiedu dīkstāvi
Tikmēr Latvijas Pašvaldību savienības atbildīgais par ūdenssaimniecību un Nacionālās programmas izstrādes darba grupas dalībnieks Aino Salmiņš zina teikt, ka 382 miljoni eiro Kohēzijas fonda naudas ir par maz, lai pietiktu visām valsts mērogā tikpat vērienīgi izstrādātajām investīciju programmām. Šogad pie līdzfinansējuma varētu tikt tikai tās pašvaldības, kurās stratēģiskais plānojums veikts visātrāk un nevainojamāk - Austrumlatvijas upju baseina reģions, Rīga un Ventspils.
Turpretī 12 Zemgales reģiona pašvaldības var cerēt vienīgi uz otro kārtu, un arī tad tikai izlases kārtībā. Bet tas nozīmē, ka vērienīgā investīciju programma Mārupei paliks bez seguma ne tikai 2008. gadā, bet vēl ilgāk.
Galus no ūdens izvelkot
SIA “COWI Latvija” pastāvīgais pārstāvis Uldis Kāknēns atsakās paskaidrot mārupiešiem, kas līgumdarbu kavējis – pagasta ūdensapgādātāju nespēja vienoties kopīgam mērķim vai situācijas izpētes virspusība un tendenciozitāte.
Toties Vides ministrijas Investīciju departamenta direktore Vija Gēme un Projektu tehniskās nodaļas vadītājs Oskars Kupcis norāda – konkrētajā situācijā privātstruktūras centieni ūdensapgādē ieviest ES direktīvu prasības, ir apsveicami. Tad kurā posmā un kālab burbuļus mētā izšķērdība?
Ignorances anatomija
Strauji augošā pagasta trīs ciematus ar dzeramo ūdeni nodrošina pašvaldības uzņēmums, bet Jaunmārupē - “Sabiedrība Mārupe”, kurai šeit jau desmitiem gadu pieder ūdenssaimniecības pamatlīdzekļi un infrastruktūra. Vairāk nekā puse iegūtā ūdens tiek patērēta pašu komercvajadzībām – siltumnīcu kompleksa un govju fermas uzturēšanai. Ar pārējo apgādā iedzīvotājus, no kuriem līdz šim nav saņemtas pretenzijas par ūdens kvalitāti vai dārdzību.
Diemžēl pašvaldība, 2004. gadā iekļaujoties 12 Zemgales reģiona ūdensapgādes attīstības projektā, uzskatīja, ka tajā nedrīkst piedalīties privātstruktūras. “Sabiedrība Mārupe” pēc nesekmīgām sarakstēm ar vietējo varu pērn panāca oficiālu skaidrojumu no Vides ministrijas - Kohēzijas fonda finanšu izlietošanas normatīvie akti neaizliedz atbalstu saņemt arī citām juridiskām personām. Taču tobrīd jau Vides ministrijas nolīgtie speciālisti, balstoties uz pieņēmumu, ka privātstruktūrai piederošo ūdensapgādes sistēmu pārņems pašvaldības uzņēmums, turpināja aplēst gaidāmās izmaksas.
Kad lauksaimnieki iebilda pret sava īpašuma nacionalizāciju, projekta izstrādātāji nākotnes vīziju mīkstināja – pašvaldība Jaunmārupē izbūvēs jau esošajai paralēlu ūdenssaimniecību. Ja nu iegūtā ūdens daudzums būs par lielu, to pa jaunuzbūvēto maģistrālo vadu varēs aizsūknēt uz kilometriem attālo pagasta centru. Vietējās varas izveidotajai darba grupai tas šķita saprātīgi.
Butaforu glābējriņķi nevajag
Patlabanējā Mārupes pagasta priekšsēdētāja Līga Kadiģe uzskata, ka visiem pagasta iedzīvotājiem izdevīgāk būtu, ja deputāti jau tuvākajā sēdē vienotos par “Sabiedrības Mārupe” priekšlikumu izlietot Kohēzijas fonda un pagasta naudu lietderīgāk.
Tomēr Latvijas Pašvaldību savienība brīdina - biznesā iet visādi, privātuzņēmējs var bankrotēt, vai arī nepamatoti celt pakalpojuma cenas.
Te nu jāatgādina, ka tarifus apstiprina sabiedrisko pakalpojumu regulators. Bet saimniecība, kas saglabājusi un turpina paplašināt lauksaimniecības produkcijas ražošanu arī pēc kolhozu likvidācijas, bankrotēt negrasās. Par to liecina apgrozījums un maksāto nodokļu summas: 2004. gadā Ls 538714; 2005.- Ls 755171, bet pērn jau Ls 1004126.
Un lai pavisam izgaisinātos aizdomas, der atcerēties, ka saimniecības speciālisti pirms desmit gadiem pirmie Latvijā par Pasaules Bankas līdzekļiem izstrādāja un īstenoja pilotprojektu siltumapgādes rekonstrukcijai Jaunmārupē. Siltuma zudumi samazinājās līdz minimumam, un kredītu varēja atdot, nepalielinot maksu jaunmārupiešiem. Tikai tolaik privātuzņēmēji un pašvaldība strādāja vienam mērķim - bez politiskām ambīcijām un, nejūtot Eiropas it kā bezizmēra naudas smaku.
Zināšanai
*Kopējais investīciju apjoms, ieskaitot pašvaldību līdzfinansējumu, pa visām 12 Zemgales pašvaldībām tiek prognozēts apmēram 50 miljonu latu apmērā.
*Lielākās investīcijas un līdz ar to pašvaldības līdzfinansējums būs nepieciešams Tukumam, Mārupei, Dobelei, Bauskai un Babītei.
*Tāpat kā Mārupē ūdenssaimniecības pakalpojumus sniedz vairāki uzņēmumi arī Īslīcē, Aucē un Vecumniekos.
(Avots: Vides ministrijas Projektu ieviešanas departaments)
Ievietots zem sadaļas: Jaunumi
9
Februāris
2007
“Mārupes Vēstis” 2007. gada janvāris
Pagasta padomes deputāti sēžu laikā spēj vienoties par daudziem jautājumiem. Taču nespēj katru dienu izsekot pašvaldības algotās amatpersonas – izpilddirektora dienišķajām aktivitātēm. Nereti viņa vienpersoniski pieņemtie lēmumi nodara ne tikai kaitējumu privātuzņēmumiem, bet arī pagasta iedzīvotājiem kopumā. Sevišķi asi to pēdējā laikā izjūt SIA “Sabiedrība Mārupe”. Piemēram, aizvadītā gada 10. novembrī pagasta padomes izpilddirektors Raitis Jirgensons oficiāli paziņoja, ka pašvaldība neapmaksās izdevumus 4800 latu apmērā, kas radušies 2006. gadā saimniecības ugunsdzēsējiem, likvidējot ugunsgrēkus pagasta teritorijā. Mūsu vīri desmit mēnešos ar saimniecības iegādāto tehniku likvidēja divdesmit divas ugunsnelaimes – glābjot gan mežus, gan ēkas, gan mārupiešu mantu. Izpilddirektors atteikumu apmaksāt rēķinu pamato ar to, ka 2002. gadā noslēgtais sadarbības līgums ar saimniecību zaudējis spēku. Protams, atzīstam, ka mūsu
darbinieku neuzmanības dēļ līgums netika pagarināts, sākot ar 2006. gada 1. janvāri, taču visas vecajā līgumā paredzētās saistības ugunsdzēsēji turpināja pildīt. Un, tā kā līgumu slēdz divas puses, tad tikai koleģiāli būtu bijis, ja par tā pagarināšanu atcerētos otra puse – pašvaldība. Kaut vai, uzzinot par traģēdiju Vangažos, kur neilgi pēc ugunsdzēsēju vienības likvidācijas ugunsgrēkā bojā gāja cilvēki. Varbūt izpilddirektoram šķiet, ka, neapmaksājot rēķinu, tiek ietaupīti pašvaldības budžeta līdzekļi? Taču, nedaudz parēķinot, ikvienam kļūtu skaidrs, ka apmaksai uzrādītā summa sedz tikai nelielu daļu no tehnikas lietošanas vērtības un komandas uzturēšanas izdevumus, kuri ir tādi paši mārupieši kā tie, kurus viņi glābj no ugunsnelaimes. No minētā izriet, ka turpmāk ugunsnelaimju gadījumā jāgriežas pie R. Jirgensona kunga personīgi. Savdabīgie rīkojumi Septembrī SIA “Sabiedrība Mārupe” saņēma izpilddirektora un speciālistu parakstītu aktu. Tajā strikta norāde: salabot pašvaldībai piederošo 4,6 km garo ceļa posmu Misiņi–Peles. Ne likumā par pašvaldībām, ne autoceļu likumā šādu prasību atrast nevar: vietējie ceļi kārtībā jāuztur pašai pašvaldībai, vienalga, vai pa tiem brauc ierēdņa auto, vai pieļaujamai kravnesībai atbilstošs riteņtraktors. Cita lieta, ka pagasta amatpersona saimniecībai inkriminē pavisam citas nodarbes uz minētā ceļa. Citēju: “…mēslojuma un iegūtās ražas transformēšanu”. Tiesa, lielākā daļa no lauksaimniecības uzņēmumā strādājošiem gandrīz 500 cilvēkiem ir kādreizējie kolhoznieki. Bet, nudien, ar mēslu un ražas transformēšanu jeb pārveidošanu uz ceļa Misiņi–Peles nenodarbojas. Saimnieciskajām funkcijām paredzētas citas telpas
un teritorijas. Tomēr jāatzīst, ka pēdējā laikā pagasta iedzīvotāju kopmantas neizšķērdēšanas vārdā saimniecība tiek spiesta atteikties no savulaik pašu spēkiem radītā. Nerunāsim par netieši atņemtajām tiesībām pārvadāt pagasta skolas bērnus, nepiedāvājot mums iespēju piedalīties cenu aptaujā. Atgādināsim tikai par kādreizējo saimniecības dispečerdienesta
ēku, kur tagad ierīkota Mūzikas un mākslas skola. Pirms to pārdot pagasta pašvaldībai, saimniecības kapitāla daļu turētāji bažījās, vai šāda pretimnākšana jaunmārupiešu jaunajai paaudzei nenovedīs pie aizlieguma pašiem iekļūt blakus esošajās mehāniskās darbnīcās un transporta parkā. Toreizējais pagasta padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs klātesošos nomierināja – būs mierīga līdzāspastāvēšana, jo kultūras centrs pagasta iedzīvotājiem ir tikpat nepieciešams kā lauksaimniecības uzņēmumam iebrauktuve savā teritorijā. Diemžēl solījuma izpildes pēctecība nesekoja. Tāpēc saimniecībai atkal jātērē savi līdzekļi, lai ierīkotu jaunu iebrauktuvi savā teritorijā. Turklāt nāksies nozāģēt lielas priedes Mazcenu alejas un Ošu ielas krustojuma trīsstūrī. Saimniecības ļaudis, kuri tie paši mārupieši vien ir, tagad saka – vajadzēja to mūsu ēku pagastam tikai iznomāt.
Nekaunīguma anatomija
Tikko no amata atbrīvotais pagasta padomes priekšsēdētājs Normunds Orleāns pērnā gada oktobra “Mārupes Vēstīs” nosauca par nekaunīgu saimniecības iesniegto prasību privatizēt ap 50 ha pašvaldībai piederošo zemju. Bet kāpēc lai mēs to nedarītu, ja uz un zem tās atrodas par saimniecības līdzekļiem būvētā komunālo pakalpojumu infrastruktūra – tīkli, ietaises, ēkas? Kādreiz lietošanā bija ~ 3000 ha, bet tagad īpašumā pieder tikai 490 ha. Jābrīnās drīzāk būtu par ko
citu. Proti, pagasta algoto augstāko amatpersonu vēlmi visu mums atņemt. Kopš sadarbībā ar Vides ministriju, firmu COWI un SIA “Ūdens inženieri” pašvaldība uzsāka ES Kohēzijas fonda finansēto ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstības projektu, nemanāmi, tāpēc arī grūti izsekojami, tika darīts viss, lai no projekta īstenošanas izslēgtu infrastruktūras līdzīpašnieku Jaunmārupē – SIA “Sabiedrība Mārupe”. Viņu pamatojums: projekta labumu gala saņēmēja var būt tikai viena
juridiskā persona. Ka tā nebūt nav, liecina Vides ministrijas Projektu sagatavošanas departamenta direktores A. Bišofas oficiāla atbilde – projekta atbalsta saņēmējs drīkst būt arī privātā komercsabiedrība, ja tā sniedz ekonomiski izdevīgākos pakalpojumus. Nepieciešamas tikai līgumiskas attiecības ar vietējo pašvaldību un sakārtota grāmatvedības uzskaite. Un tieši to arī mēs vēlamies, lai kopā ar pašu ieguldītajiem līdzekļiem attīstītu ūdenssaimniecību Jaunmārupē. Diemžēl pirmais “sakārtotās” grāmatvedības paraugs bija atklājums, ka Jaunmārupes ūdenstornis ierakstīts Zemesgrāmatā uz pagasta
vārda. To jau var uzskatīt par ceturtdaļīgu privātīpašuma nacionalizāciju. Jo tieši ¼ līdzekļu tā projektēšanā un būvniecībā savulaik ieguldīja saimniecība. Šādu gājienu šķetināšana tiesā prasa daudz laika un enerģijas. Lietderīgāk būtu to izmantot uzņēmuma tālākai attīstībai. Kā atceramies, tad bijušais kolhozs “Mārupe” ir viena no dažām Latvijā izdzīvojušajām kopsaimniecībām, kas turpina kāpināt ražošanu un dod darbu aizvien lielākam pagasta iedzīvotāju skaitam. Par to liecina samaksāto nodokļu apjoma pieaugums pēdējos trijos gados. Tā kopējie samaksātie nodokļi SIA “Sabiedrība Mārupe” 2004. gadā sastādīja Ls 538 714; 2005. gadā – Ls 755 171, bet 2006. gadā jau – Ls 1 004 126. Liela daļa no šiem nodokļiem ienāk Mārupes pašvaldības budžetā, tomēr N. Orleāna kungs mūs uzskata “… par kaut kādu SIA”, minēto domu viņš pauda Mārupes pagasta padomes sēdēs. Vietējai varai būtu jāsaprot – ja kādu no pašvaldībai noteiktajām funkcijām saskaņā ar likumdošanu palīdz veikt privātie uzņēmēji ar savu intelektu un par saviem līdzekļiem, tad pagasta budžeta naudu var novirzīt citu problēmu risināšanai. Un vēl. Pašvaldību vadītājiem vajadzētu samierināties ar elementāru patiesību – vēlētais amats nedod speciālista diplomus tautsaimniecības nozarēs. Tāpēc visiem pagasta iedzīvotājiem kardinālu jautājumu risināšanā ir nepieciešama savstarpēja uzticēšanās un sadarbība, nevis vienam otra apkarošana
SIA “Sabiedrība Mārupe”
valdes priekšsēdētājs, pagasta
deputāts Modris Spuģis
Ievietots zem sadaļas: Jaunumi
