30
Marts
2007
Agrāk nekā citus gadus SIA “Sabiedrība Mārupe” sākušies pavasara lauku darbi.
Ilggadīgo zālāju laukos un pļavās tiek iestrādāti no govju kompleksa “Kalngales” izvestie kūtsmēsli. Tā kā zālāju platības arī pērn nopļautas vairākkārt un tās nesedz kūlas kārta, tās tagad ecē. Lai zelmenis būtu nevainojams, jaunnedēļ ilggadīgos zālājus no jauna iesēs vietās, kur tas nepieciešams.
Sākta zemes apstrāde arī kartupeļiem nomātajos laukos Ķekavas pagastā. Patlaban tajos ārda un iear ķekavas putnu fabrikas vistu mēslus. Šogad plānots kartupeļus iestādīt ap 100 ha.
Tā kā SIA apsaimniekotās platības atrodas arī Olaines pagastā, mārupieši turpina Tīreļa ceļa izbūvi uz attālākajiem tīrumiem, lai tehnikai nebūtu jābrauc pa Rīgas – Jelgavas šoseju. Smilts kārta ceļam jau uzbērta, tikko no citiem darbiem būs izbrīvēti traktori, brauktuvi nošķembos.
Ievietots zem sadaļas: Jaunumi, Laukkopība
30
Marts
2007
Modris Spuģis, SIA “Sabiedrība Mārupe” valdes priekšsēdētājs
Dienas Bizenss, 28.03.2007
Civillikuma 1. pants noteic, ka tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības. Tik augstu morāli būtu spiesti piekopt arī svešas komercsabiedrības pamatkapitāla iekārotāji un apmuļķotie kapitāldaļu īpašnieki, ja Komerclikuma 190. pantu likumdevēji papildinātu tikai ar diviem vārdiem - “un apķīlāt”. Pilnā tekstā tas būtu: “Daļu var ieķīlāt un apķīlāt, ja statūtos nav noteikts citādi.” Tad slēgtās komercsabiedrības varētu aizsargāt savu kustamo mantu no aprakstīšanas un laišanas izsolē.
Bet patlaban Komerclikumā daļu apķīlāšana nav atrunāta, un acīmredzot tāpēc SIA statūtos paredzētais kapitāldaļu apgrūtinājuma aizliegums tiesvedībā netiek ņemts vērā. Toties Civilprocesa likuma 13. sadaļa noteic, ka jāizpilda “tiesneša vai tiesas lēmumi lietās par administratīvajiem pārkāpumiem daļā par mantiskajām piedziņām”, kā arī “pastāvīgās šķīrējtiesas nolēmumi.”
Zem šāda likumu dalījuma jauši vai nejauši ieslēpta mahināciju shēma, kas bīstama visām slēgtajām komercsabiedrībām, kuras vēlas arī turpmāk nodarboties ar ražošanu un saglabāt darba vietas cilvēkiem. Toties izdevīga tiem, kuri grib iegūt uzņēmuma pamatkapitālu vai panākt tā bankrotu.
Proti: kāds vientiesīgāks kapitāldaļu īpašnieks par attiecīgu samaksu atļaujas riskēt ar savu labo vārdu un piekrīt kļūt par fiktīvu parādnieku uzpircējam, parakstot saistību rakstu par kādu noteiktu summu. Abi vienojas, ka kapitāldaļu tīkotājs cels prasību tiesā par šī aizdevuma neatmaksāšanu.
Pēc tiesas parāda piedzinējs paņem izpildu rakstu un dodas pie zvērināta tiesu izpildītāja, kurš nosūta parādniekam brīdinājumu - ja neatdosiet aizņemto naudu, piedziņa tiks vērsta uz mantu.
Protams, fiktīvais parādnieks nereaģē uz šādiem brīdinājumiem, jo par visu jau iepriekš vienojies ar darījuma partneri. Kad ierodas tiesu izpildītājs, viņš izmanto savas tiesības uzrādīt, kādu mantu aprakstīt vispirms. Un, protams, tās ir SIA kapitāldaļas.
Tiesu izpildītājs nosaka izsoles dienu. Un tad spēlē iesaistās darījuma līdzzinātāji, kuri gatavi nosolīt kārotās kapitāldaļas kaut vai par miljonu - zina taču, ka šī nauda tāpat atgriezīsies pašu kabatā. Toties pārējie SIA kapitāldaļu īpašnieki, kuriem ir pirmpirkuma tiesības, tādu summu maksāt nevar – ja nu tikai nedaudz augstāku par kapitāldaļu tirgus vērtību.
Tas ir reāls piemērs no SIA “Sabiedrība Mārupe” pieredzes, par kuras pamatkapitālu pastiprināta interese radās līdz ar zemes cenas straujo kāpumu Mārupes pagastā.
Vispirms kāds anonīms jauneklis Jānis, apstaigājot mājas, centās pierunāt mārupiešus pārdot viņiem piederošās daudznozaru lauksaimniecības uzņēmuma kapitāldaļas. Nekāds darījums neiznāca. Kāpēc pārdot, ja viņu kopsaimniecība gadu no gada kāpina ražošanu, dod darbu gandrīz 500 cilvēkiem, turklāt sāk maksāt dividendes.
Vienīgi bijusī kopsaimniecības lopkope Ildze Krūmiņa ar zvērināta notāra Antas Maldupes – Krūmiņas 2006.gada 29. martā apstiprinātu pilvaru uzticēja rīkoties ar savām kapitāldaļām kādam Jānim Aukstaram. Bet jau pēc četriem mēnešiem viņa vārds SIA “Sabiedrība Mārupe” valdes uzmanības lokā nonāca vēlreiz. Saimniecība saņēma zvērinātas tiesu izpildītājas Aigas Augustovas paziņojumu, ka ar Vidzemes priekšpilsētas tiesas nolēmumu apraksta Ārijas Apolonijas Lizanderes kustamo mantu – 83 kapitāldaļas, par labu parāda piedzinējam …Jānim Aukstaram.
Tā kā pieņemtajos sabiedrības statūtos kapitāla daļu apgrūtinājums ir aizliegts, valde savai trūkumā nonākušai pensionārei nosūtīja vēstuli, aicinott pārdot kapitāldaļas pārējiem sabiedrības dalībniekiem par summu, kas segtu parādu un arī tiesas izdevumus. Pēc nedēļas uzņēmums naudu pārskaitīja tiesu izpildītājai.
Taču pateicības vietā Lizanderes kundze dienu pirms atceltās izsoles kopīpašuma valdei rakstiski paziņoja: “Es pati gribu izvēlēties tās personas, kurām būt parādā!”
SIA saņēma atpakaļ pārskaitīto naudu un vēlāk arī paziņojumu, ka tagad ar parādnieces kapitāldaļu aprakstīšanu nodarbojas zvērināta tiesu izpildītāja Ligita Pētersone.
Šī gada martā uz izsludināto kapitāldaļu izsoli bija ieradies savs desmits dalībnieku. Puse no viņiem - ādas jakās tērpti atlēti, kuri ne tuvu neatgādināja interesentus gurķu un tomātu audzēšanā vai piena ražošanā. Viņu pārsolītā cena bija tik neadekvāta, ka paši uzņēmuma kapitāldaļu īpašnieki neuzskatīja par iespējamu izmantot savas pirmpirkuma tiesības.
Pēc divām nedēļām, saņemot zvērinātas tiesu izpildītājas Ligitas Pētersones parakstītu Aktu par mantas pārņemšanu, saimniecība uzzināja arī lielā pārsolītāja vārdu un rekvizītus – SIA “Investīcijas”. Tās iesniegumu par izmaiņām SIA “Sabiedrība Mārupe” dalībnieku reģistrā parakstījis neviens cits kā valdes loceklis Jānis Aukstars.
Izrādās, Uzņēmumu reģistrā “Investīcijas” reģistrētas tikai 2007.gada 19. februārī. Jaundibinājuma darbības veidi nav uzrādīti, tāpēc jādomā, ka tas radīts tieši SIA “Sabiedrība Mārupe” kapitāla pārņemšanai. Varbūt iepriekšējo vismaz četru SIA un vienas akciju sabiedrības vadības pārņēmējam un līdzdibinātājam Aukstara kungam šāda nodarbe jau kļuvusi par savdabīgu bisnesu? Mārupes gadījumā gan viņam lauksaimniecības uzņēmuma stratēģiju savās interesēs mainīt diez vai izdosies.
Bez jau minētās mahināciju shēmas tiek piekoptas vēl vairākas, pēc kurām trešās personas iegūst kapitāldaļas, apejot Komerclikuma 189. pantā noteiktās pirmpirkuma tiesības. Pateicoties Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes mācībspēkiem un praktizējošiem advokātiem, SIA “Sabiedrība Mārupe” tās ir izzinājusi. Bet tas nozīmē, ka ir izstrādātas arī formulas juridiskai pretdarbībai, lai neļautu par kopkapitāla līdzīpašniekiem kļūt uzņēmuma tālākā attīstībā neieinteresētiem cilvēkiem.
Taču visas slēgtās komercsabiedrības, šķiet, būs vienisprātis, ka enerģiju, laiku un līdzekļus ietaupītu kaut vai tikai pieminētais Komerclikuma 190. panta papildinājums. Tad arī svešas mantas tīkotājiem nebūs pamata balansēt, kā saka LZA akadēmiķis Kalvis Torgāns, uz cilvēku lēttticības un likumdošanas robežas.
Ievietots zem sadaļas: Jaunumi
16
Marts
2007
Šodien uz Rīgu aizgādātas jau 9 tonnas pašmāju gurķu, teic SIA “Sabiedrība Mārupe” tirdzniecības daļas vadītājs Jānis Bogdanovs.
Patlaban siltumnīcu kompleksā gurķus vāc trīs reizes nedēļā – pirmdien, trešdien un piektdien. Ar katru vākumu to daudzums kļūst svarīgāks par vairākām tonnām.
Ja pirms divām dienām uz lielveikaliem RIMI, Skay un Stockmann varēja aizvest 6 tonnas ilgi gaidītā zaļuma, tad šo piektdien jau par 3 tonnām vairāk. Taču siltumnīcu kompleksa vadītājs Jānis Bērziņš saka – gurķu ražas apogejs vēl nebūt nav sasniegts.
Mārupieši saka paldies visiem plašsaziņas līdzekļiem, kuri pārtvēra LETAi aizsūtīto ziņu un par pirmajiem pašu mājās šogad izaugušajiem gurķiem informēja savus lasītājus, klausītājus un skatītājus. Sevišķi uzskatāmi tas izdevās TV5, parādot, ka darba sezona sākusies arī siltumnīcās mītošajām kamenēm. Tās tagad rosās arī ziedošo tomātu plantācijās. Šos dārzeņus pircējiem nāksies pagaidīt līdz maija sākumam.
Ievietots zem sadaļas: Jaunumi, Dārzkopība
