Maijs
2007
Biznesa zooloģiskās teorijas anatomija
Lietišķā Diena, 2007.21.05.
Cik pamatoti ir uzskatīt par ekonomiskā progresa veicinātājiem un nosaukt par “meža sanitāriem” slēgtu komercsabiedrību kapitāldaļu uzpircējus laikā, kad labvēlīgās nodokļu politikas dēļ tirdzniecība ar nekustamajiem īpašumiem ir pati ienesīgā nozare valstī? Pareizāk būtu tos, kuri vēlas īpašumus iegūt par katru cenu, sagraujot pat ražošanu, nosaukt par “meža parazītiem”.
Modris Spuģis, SIA “Sabiedrība Mārupe” valdes priekšsēdētājs
SEB Enskilda direktors Latvijā Mārtiņš Krūtainis 23. aprīļa “Lietišķajā Dienā” populāri izskaidro ekonomikas galveno mērķi - organizēt visu cilvēku un resursu darbību tā, lai tas ļautu sasniegt maksimāli augstāko atdevi no ierobežotu resursu daudzuma. Rakstā “Vai naidīgā pārņemšana ir ikdiena?” korporatīvo finanšu speciālists ar piemēru izstāsta, kā trūcīgs zemes īpašnieks, iznomājot zemi prasmīgam uzņēmējam, var pats tikt pie turības. Taču šis piemērs nekādi neatspoguļo situāciju, kāda radusies starp tālāk rakstā minēto SIA “Sabiedrība Mārupe” un SIA “Investīcijas”.
Pirmkārt, mūsu daudznozaru lauksaimniecības uzņēmums nav nekāds nīkulis bez naudas un prāta, bet gan slēgta komercsabiedrība, kuras kapitāldaļas nav paredzēts laist publiskā apgrozībā. Turklāt tās īpašnieki vairāku ražošanas nozaru tālāku attīstību redz kā rentablu pasākumu tieši Rīgas pievārtē.
Otrkārt, tie, kuri pretēji slēgtās sabiedrības statūtiem cenšas tikt pie mārupiešu kapitāldaļām jebkuriem līdzekļiem, nemaz nerunā par mūsu saimniecībai piederošo zemju nomu vai kādu konkrētu biznesa projektu, kas nestu peļņu pašiem un pie viena arī lielākas dividendes saimniecības kapitāldaļu īpašniekiem. Bet tieši par viņu labklājību “Investīciju” valdes loceklis Jānis Aukstars & Co publiski izrāda tik apbrīnojamu rūpi. Patiesībā visas līdzšinējās viņu darbības liek domāt, ka uzņēmīgie zēni iecerējuši iegūt teikšanu par 51% slēgtās komercsabiedrības kapitāldaļu, mainīt uzņēmuma stratēģiju un, atbrīvojoties no citādi domājošajiem īpašniekiem, uzņēmuma nekustamos īpašumus pārdotu.
Traucējam divkārt
Pirmkārt, jāatceras, ka līdz ar iestāšanos ES Latvijai jārēķinās ar veco dalībvalstu vēlmi, kāpinot savu lauksaimniecības produktu ražošanu, iegūt lielāku tirgu nevis jaunus konkurentus. Par to liecina nevienādie platību maksājumi, kā arī dažādās investīcijas lauksaimniecībā vecajās un jaunajās dalībvalstīs. Cukura nozari jau esam zaudējuši. Tagad zem jautājuma ir cūkkopība. Mārupiešu uzdevums ir, ekonomiski un tālredzīgi saimniekojot, saglabāt konkurētspēju agro dārzeņu, piena produktu, zvērādu ražošanā, kā arī spējā sniegt Eiropas līmeņa komunālos pakalpojumus.
Tas viss uzreiz nav vienā dienā paveicams, taču iestrādes ir, turklāt visai uzskatāmas. Ir arī ekonomiski pamatots mērķis – palīdzēt radīt situāciju valstī, kad imports un eksports ir samērojamās attiecībās. Diemžēl patlaban, kad Latvijā inflācija ir vairāk nekā 7% , kas ir otrā lielākā ES, importa pieauguma ziņā mūsu valsts ir pirmajā vietā ES. Tas pērn sasniedzis 9 miljardus EUR, kurpretī eksporta ziņā Latvija ar 4,1 miljardu EUR atrodas pēdējā vietā. Arī lauksaimniecības produktus – kartupeļus, gurķus, tomātus, piena izstrādājumus u.c, ko sekmīgi varam saražot paši, ievedam ne tikai no vecajām ES dalībvalstīm – Beļģijas, Nīderlandes, Vācijas, Spānijas, bet arī no jaunajām – Polijas, Igaunijas un Lietuvas. Tāpēc nav prāta darbs arī tiem Latvijas uzņēmumiem, kuri spējīgi noturēt savas pozīcijas tirgū, tagad atkāpties.
Otrkārt, Mārupes hiperdārgās zemes dēļ lauksaimniecības uzņēmums ir traucēklis nekustamā īpašuma tirgoņiem. Arī viņiem pienācis pēdējais brīdis, lai ar garantiju “uzvārītos” ar spekulatīvajiem darījumiem. Ekspertu domas, izsakot nekustamā īpašuma vērtības prognozes, gan dalās, taču, ja arī cenu burbulis nepārplīsīs, to kāpums vairs nebūs tik bezriska straujš. Turklāt pēdējo gadu laikā SIA “Sabiedrība Mārupe” ir uzsākusi tik plašu saimniecisko darbību, tai skaitā arī lauksaimniecībā neizmantojamās zemes un vairāku ražošanas platību iznomāšanā, ka svešajiem mūsu kapitāldaļu iekārotājiem gadu no gada kļūst nerentablāk, balansējot uz likumības robežas, tērēt savu laiku, enerģiju un naudu īpašuma iegūšanai. Jo, ja uzņēmums optimāli izmanto savus īpašumus, tad cena, kas būtu jāmaksā par tā daļu iegūšanu, pircējam neatmaksāsies, jo viņš nespētu gūt lielāku peļņu nekā esošie īpašnieki.
Parazīts nav sanitārs
Korporatīvo finanšu speciālists Mārtiņš Krūtainis savā publikācijā pareizi norāda, ka tagad notiek ļoti strauja darbaspēka algu un tirgus cenas korekcija, jo konkurences apstākļos visi resursi tiek tirgoti par augstāko cenu, ko par tiem ir gatavi maksāt tirgus dalībnieki. Bet ar agresīvu rīcību viņš domā rīcību pret uzņēmumu, kura daļas tiek iegūtas pret vadības gribu. Kā aktuālāko viņš min ne tikai SIA “Sabiedrība Mārupe” strīdu ar SIA “Investīcijas”, bet arī darbības ap ceļu būves uzņēmumu 8 C.B.R.
Ja lauksaimniekiem ir grūtāk konkurēt, teiksim, ar būvuzņēmējiem, tad to nevar teikt par rūpniekiem. Proti, Smiltenes akciju sabiedrību 8 C.B.R., kas bez izpalīgiem no malas pēdējo trīs gadu laikā peļņu dubultojusi, un pērn, kā liecina Lursoft datu bāze, sasniegusi apgrozījumu 14,44 miljonu latu apmērā jeb par 59% vairāk nekā 2005.gadā.
Tad jājautā, kādus kaitēkļus šāda uzņēmuma menedžmentā grasās apkarot agresīvie “meža sanitāri” jeb putni, kuri pārtiek no koku mizā dzīvojošajiem kukaiņiem? Drīzāk jau šie apšaubāmie biznesmeņi paši atgādina pēdējos gados Latvijā pastiprināti savairojušos egļu astoņzobu mizgraužus, kuri izēd lūksnas kārtu zem mizas un līdz ar to pārtrauc organisko vielu piegādi kokam, kam jāiet bojā.
Kā lēš speciālisti, tad mizgraužu agresijai par cēloni bijusi 2005. gada janvāra vētra, kas izgāza un nolauza tādu koku daudzumu, ka tie līdz vasarai pilnībā netika no meža izvākti. Divkājaino parazītu ofensīvai savukārt par cēloni kalpo neapkarotā korupcija un šķirbas Komerclikumā.
Citviet epidēmiju apkaro
“Lietišķajā Dienā” korporatīvo finanšu speciālists Mārtiņš Krūtainis šādam parazītu uzbrukumam atradis apzīmējumu - naidīga pārņemšana. Krievi saka - “zahvat”, kas latviski nozīmē – sagrābšana. Taču modernajā krievu valodā, raksturojot brutālu un prettiesisku varas pārņemšanu komercstruktūrās, izlīdzējušies ar anglicismu – reiderstvo (reider – angliski - uzbrukuma dalībnieks).
Toties Krievijā un Ukrainā, kā vēsta žurnāls “Argumenti i fakti” un arī citi izdevumi, 21. gadsimta pirātu piekopto mafiozo biznesu – īpašuma pārņemšanu – valdība sākusi uzskatīt par biedu valsts ekonomikai un drošībai. Proti, daudzi šādā veidā apzagtie uzņēmumi vairs nespēja izpildīt līgumsaistības produkcijas saražošanā. Visskandalozāk tas izpaudās aizsardzības un kosmiskās rūpniecības jomā. Taču, kā liecina šobrīd izmeklēšanā esošās 32 lietas par prettiesisku varas pārņemšanu komercsabiedrībās, tad reideri iekārojuši arī sporta pilis, sanatorijas, stomatoloģisko materiālu rūpnīcu, piepilsētas parkus u.c. īpašumus par kopējo summu 4 miljardiem ASV dolāru.
Visapjomīgākā vieglās peļņas epidēmija Krievijā bijusi 2005. gadā, kamēr valsts likumdevēji vēl nebija attapušies reideriem piemērot kriminālatbildību. Šāds parazītu apkarojums nepieciešams arī Latvijā.
