15
Jūnijs
2007

Cīņā par zemi ķīlniekos - ūdeles

RAA 16.06.2007.

SIA “Sabiedrība Mārupe” ir spiesta izveidot savu iekšējās drošības dienestu, lai atvairītu ļaunprātīgus uzbrukumus lauksaimnieciskās ražošanas objektiem nolūkā atbrīvot zemi citiem mērķiem.

Striptīza un naktskluba dibinātājam Gundaram Ūdrim, kurš 2004.gadā uz brīdi pavīdēja žurnāla “Privātā Dzīve” miljonāru sarakstā, neizsakāmi veicas. Februārī viņš saņēma brangu dāvinājumu – veselus 15,9 hektārus Mārupes zemes! Tikai viena nelaime – uz tās jau gadu desmitiem atrodas SIA “Sabiedrība Mārupe” zvēru ferma ar 50 000 ūdelēm, šī daudznozaru lauksaimniecības uzņēmuma celtās saimniecības ēkas, ūdens apgādes sistēma - ūdenstornis, divi dziļurbumi kā arī noasfaltēts laukums.

Manta it kā rokā ir, bet ar to izrīkoties pēc savas patikas apdāvinātais nekādi nevar, jo tiesā jau pusotru gadu kā atrodas SIA “Sabiedrība Mārupe” prasība par zemes nomas līguma piespiedu noslēgšanu. Prasība celta tūlīt pēc tam, kad šī denacionalizētā īpašuma mantiniece Elga Lāce nomas līgumu atteicās pagarināt.

Nefotografet! - G.Udris (pirmais no labas)Mazliet vēstures
Kad notika zemes denacionalizācija, saimmniecības zvēru ferma bija viens no diviem savulaik kolhoza uzbūvētajiem objektiem, kuri palika uz īpašnieku zemēm, neierādot viņiem līdzvērtīgu platību citviet Mārupes pagastā. 2004.gadā par SIA “Sabiedrība Mārupe” priekšsēdētāju tika ievēlēts Modris Spuģis, un sākās strauja uzņēmuma īpašumu sakārtošana. Zemesgrāmatā tika ierakstīta arī zvēru ferma un visas ar to saistītās būves. Līdz 2005. gada 31. decembrim bija spēkā zemes nomas līgums ar īpašnieci Elgu Lāci par likumā noteiktajiem 5% no zemes kadastrālās vērtības.

“Vēl pirms līguma noslēgšanas piedāvājām pretī līdzvērtīgu zemes gabalu 16 ha platībā, taču viņa atteicās. Bet pēc tam sākās neizsekojami viņas darījumi ar šo īpašumu, kuros jau tolaik piedalījās arī Gundars Ūdris. Zinu, ka daļu zemes Lāces kundze atdeva krusttdēlam, kas to ieķīlāja Trasta bankā, nopirka lepnu mašīnu un kredītu nevarēja atdot. Kāda firma to iegādājās jau cedētu. Tad pie mums ieradās kāds Garijs Karavajevs, kurš priecīgs apgalvoja, ka viņam “sam Bog zemļu dal (pats Dievs zemi iedeva)”. Nomas līgumu viņš atteicās slēgt, bet prasīja tā vietā no mums 50 hektārus zemes citur. Protams, ka tik nelīdzvērtīgai maiņai mēs nevarējām piekrist,” skaidro Modris Spuģis, izsakot aizdomas, ka šiem ļaudīm par katru cenu vajadzīga tikai ļoti liela nauda jebkuriem līdzekļiem.

Par to varētu liecināt arī būvju īpašnieka un jaunā zemes ieguvēja Gundara Ūdra nespēja vienoties par likumīgu nomas līgumu, lai gan abas puses pat rakstiski apgalvo, ka tieši to vēlas. Taču par vēlmi likuma ietvaros rast korektu kompromisu nevar nosaukt Gundara Ūdra pamanīšanos Zemesgrāmatā uz sava vārda ierakstīt vienu no ēkām, kura kā SIA “Sabiedrība Mārupe” īpašums Zemesgrāmatā tika reģistrēta jau pirms trim gadiem. Atliek tikai izvirzīt divas versijas – vai nu šajā valsts iestādē valda neiedomājams haoss, vai arī svešu īpašumu par zināmu summu iespējams reģistrēt kā savu.

Ko grib no dāvanas?
Pirmdienas rītā uztraukumu piedzīvoja zvērkopji – uz koplietošanas ceļa viņiem tālāko gājienu aizšķērsoja nepazīstami vīri, gājējiem un braucējiem pieprasot stādīties priekšā un nosaukt nāciena mērķi. Ferma atrodas meža vidū, kādu puskilometru no šosejas. Kā izrādījās, savdabīgai SIA “Sabiedrība Mārupe” darbinieku kontrolei Gundars Ūdris bija nofraktējis “Ave Lat Sargs” darbiniekus.

Diemžēl sakarīgu atbildi uz jautājumu, kāpēc īpašniekam jāsargā zeme, kuru tāpat neviens nevar nozagt, saņemt neizdevās. Tiesa, mārupiešu izsauktās policijas klātbūtnē viņš rāda uz laukumu un saka – negribot pieļaut, ka aiz fermas žoga tiek novietoti visādi dzelži. Taču šis asfalta segums ir saimniecības īpašums, bet “dzelži” - drupinātāju korpusi. “Te izbēg un skraida ūdeles!” emocijas kāpina Ūdra kungs. Taču zvēru fermas vadītājs Oļģerts Pallo apgalvo, ka tādu nesaimnieciskumu nevarot atļauties, turklāt ražotne pakāpeniski tiek modernizēta, atbilstoši Eiropas standartiem.

Pēdējais arguments, kāpēc pie ieejas zvēru fermā nolikta zemes īpašnieka sardze, skan: “Gan jau Spuģis te plāno izvērst apbūvi!”
Apjaušot, ka apgalvojums – uzņēmumam, uz kura vārda Zemesgrāmatā reģistrēti turpat 700 ha zemes, pēkšņi būvēt dzīvojamo sektoru uz īpašnieka zemes, skan, maigi sakot, visai dīvaini, saruna apraujas.

Tāpēc jautāju Elgas Lāces dēlam Aivaram, kāpēc ar tik apgrūtinošu dāvanu apveltīts ģimenei svešs cilvēks, ja izdevīgāk šos gandrīz 16 hektārus zemes būtu bijis pārdot būvju īpašniekam SIA “Sabiedrība Mārupe”? Uzrunātais šadam jautājumam nav īsti gatavs. Brīdi minstinājies un pēc Gundara Ūdra priekšā teikšanas viņš izvairīgi atbild, ka tas esot komercnoslēpums…

Apdraudējuma ēnā
Zvēru fermas un pārējo būvju īpašnieks, lai izbeigtu civilās domstarpības ar zemes īpašnieku nosūtījis tam nomas līguma projektu, par to paziņojot arī tiesībsargājošām institūcijām. Taču, ņemot vērā, ka visas iepriekšējās tikšanās notikušas pārāk emocionāli, atsakās tikties zemes īpašnieka norādītajā advokātu kantorī. Savukārt Gundars Ūdris uzstājīgi pieprasa sev un Ave Lat Sargam izsniegt “…personu un tehnikas sarakstu”, ko pakļaut kontrolei. Saimniecība atgādina, ka šāda prasība neatbilst pastāvošai likumdošanai, un notikušo patvarību jau izvērtē kompetentas institūcijas.
Pretīstāvēšana un līdz ar to apdraudējums ražotnei joprojām turpinās. Pirms diviem ar pusi gadiem nodega zvēru fermas kantoris, uguns iznīcināja arī visus dokumentus. Policijai ļaunprātīgo dedzinātāju toreiz atrast neizdevās. Saimniecība ēku atjaunoja. Arī dokumentus, tai skaitā Zemesgrāmatas liecinājumu par īpašumtiesībām uz celtnēm.

Nu par ķīlniecēm būt nolemtas 50 000 ūdeles, kuru dzīvotspējai, kā uzsver fermas vadītājs Oļģerts Pallo, nepieciešams ūdens 24 stundas diennaktī. Diemžēl to garantēt tagad nāksies arī saimniecības iekšējam drošības dienestam, kamēr juridisks atrisinājums vēl jāgaida. Pirmā saķeršanās dubultkordonā jau notikusi – Ave Lat Sargs atsacījies ielaist zvēru fermā atvesto ūdensvada cauruli un dzirdināšanas sistēmas remontētājus.
Silvija Veckalne, SIA “Sabiedrība Mārupe” sabiedrisko attiecību speciāliste

“Tikai bez fotogrāfēšanas!” uzstāj Gundars Ūdris (pirmais no labās) un viņa cīņu biedri.

15
Jūnijs
2007

Jaunmārupē - jauna galdniecība un dienesta viesnīca

LETA 13.06.2007.

SIA “Sabiedrība Mārupe” nodota ekspluatācijā jauna ražotne - galdniecība, kur klienti var pasūtināt dažāda izmēra un konfigurācijas koka logus un durvis, bet tiem daudznozaru lauksaimniecības uzņēmumā strādājošajiem, kuri dzīvo Latvijas attālākajos reģionos, atklāta labiekārtota dienesta viesnīca (attēlā).

dienesta-viesnica.JPG

Galdniecība ierīkota bijušajā rezerves daļu noliktavas ēkā, kas rekonstruēta un aprīkota ar modernu tehniku. Ražotne ir videi maksimāli nekaitīga, arī izstrādājumu krāsošanai paredzētās krāsas ir uz ūdens bāzes, bet durvis izgatavo galvenokārt no masīva koka.

Ražotnes vadītājs Miķelis Vizulis teic, ka patlaban darbu uzsākuši pieci profesionāli galdnieki, izgatavojot pirmos individuālos pasūtījumus. Taču, pieaugot pieprasījumam, būšot nepieciešami vēl vairāki, jo ekoloģiski nekaitīgo un ilgmūžīgo koka logu un durvju tīkotāju skaits palielinās.

Klienti var rēķināties, ka pasūtījumu piegādās un iemontēs pats izgatavotājs - šim nolūkam iegādāts speciāls kravas busiņš.

Savukārt tiem SIA “Sabiedrība Mārupe” strādājošajiem, kuri dzīvo attālākos Latvijas reģionos, atvērta labiekārtota dienesta viesnīca ar 11 istabiņām, kurās ir dažāds gultu skaits. Pirms daudziem gadiem celtajam namiņam, kur savulaik mitinājās zālāju sēklu apstrādes punkta administrācija, tagad uzbūvēts otrais stāvs, celtne ieguvusi acij tīkamu izskatu.

Lai gan šāda tipa viesnīcai piešķir tikai vienu zvaigzni, Maija Soboļeva ar lepnumu atzīst, ka viņas vadītās iestādes iekārtojums atbilst pat vairāku zvaigžņu viesnīcai – numuros ir viss nepieciešamais komfortablai atpūtai pēc kārtīga darba, tai skaitā arī televizors un ledusskapis. Vienīgi ēdienu gatavot nākas katram pašam labiekārtotajā apakšstāva virtuvē. Toties ikvienam viesnīcas iemītniekam ir iespējams nodot mazgāšanā savas privātās drēbes. Veļas mazgātava ar mūsdienīgu aprīkojumu iekārtota blakus esošajā ēkā.

Istabene Antoņina Pokladjuka, iepazīstinot ar iekšējās kārtības noteikumiem, teic, ka guļamistabas uzkopj paši iemītnieki, bet tualetes un dušas telpas ik dienas ar dezinficējošiem līdzekļiem sterilas uztur viņa pati.

Par dienesta viesnīcas pakalpojumiem darbiniekiem nākas maksāt tikai trešo daļu no izmaksām, pārējo sedz saimniecība. Ja kāda istaba uz laiku netiks aizņemta, to varēs izmantot Mārupes viesi, jo viesnīca reģistrēta arī Tūrisma aģentūrā. Vieni no pirmajiem guļvietas jaunatklātajā namā ieņēmuši poļu viesstrādnieki, kuri sāk rekonstruēt SIA “Sabiedrība Mārupe” siltumnīcu kompleksa zemstikla platību vecāko daļu.
Zandas Melkinas foto.