21
Septembris
2007
Mārupes Vēstis 20.09.2007.
Daudzi no Jaunmārupes centralizētā aukstā un karstā ūdens patērētājiem jau ir saņēmuši SIA “Sabiedrība Mārupe” paziņojumu, ka atkal pienācis laiks veikt verifikāciju. Ja tskaitītāju verifikācijas derīguma termiņš būs pārsniegts, sākot ar š.g. 1.oktobri, ūdens patēriņu aprēķinās, saskaņā ar MK 2002.gada 26.marta noteikumiem Nr.133. Tas ir - pēc apstiprinātajām normām par katru no nekustamajā īpašumā dzīvojošās personas.
Lai nevajadzētu lieki tērēt laiku, meklējot firmas Rīgā, kas ūdensmērītājus nomainītu, piedāvājam vairākas:
*SIA “Habilis” Bruņinieku ielā 25, tālr.7274021;
*SIA “Ronbaks” Kuģu ielā 11-501, tālr. 7279640;
*SIA “SPS-UNE” Jūrmalas gatvē 90-125, tālr. 7418824, 7427709, 7112446;
*SIA “Orols” Lubānas ielā 41, tālr. 7812123;
*SIA “Sagāde Plus” Atlantijas ielā 7, tālr. 7340508.
Lai veicas!
Harijs Lediņš, SIA “Sabiedrība Mārupe” galvenais enerģētiķis
Ievietots zem sadaļas: Jaunumi
20
Septembris
2007
Mārupes Vēstis 20.09.2007.
Vienrīt agri eju pāri pagalmam, kur pirms vairākiem gadiem pagasts Jaunmārupes bērniem pašu krāsaināko rotaļlaukumu bija uzbūvējis. Skatos – bijušās greznības paliekās starp tukšajām pudelēm mētājas vīriešu bikses un augstpapēžu kurpeles.
Vēlāk darbā sāku gaidīt sūdzēšanos - sak, namu apsaimniekotājs SIA “Sabiedrība Mārupe” nav savu uzdevumu augstumos, ja no četru māju priekšas neaizvāc tās draņķības. Un kur skatās policija, ka ļauj dzērājiem tenterēt pa ciematu ar pliku pakaļu?
Nedrīkst! Bet ērti…
Sūdzības tieši par pamesto bikšu nesavākšanu neatskanēja. Sētniece bija paspējusi nokopt nakts jandāliņa paliekas, iekams modās estētiku mīlošās acis. Toties SIA “Sabiedrība Mārupe” saņēma pagasta pašvaldības pieprasījumu paskaidrot, kā tiek organizēta sadzīves atkritumu apsaimniekošana. Laikam atkal kādu bija satracinājis piecdesmitgadīgās miskastes izskats daudzdzīvokļu namu pašā viducī. Jo pagasts var pieņemt kaut septiņreiz septiņus Saistošos noteikumus un norādīt, ka aizliegts: “Izgāzt sadzīves atkritumu konteineros celtniecības atkritumus, ražošanas atkritumus, metāllūžņus (to visu uz attiecīgo pārstrādi pienākums nogādāt pašiem šo atkritumu radītājiem),” tik un tā ļaudis no visas apkārtnes kā iesākuši, tā stiepj, ripina, ved un izmet tos betonētajā laukumā. Ja konfigurācija konteinerā nelien, atstāj turpat. Attieksme pilnīgi identiska tai, kāda ir cilvēkam, kurš sabiedriskā vietā izkāpj no sašmucētām biksēm un aiziet.
Tikai šai mantībai: betonbluķiem, vecu flīžu un ķieģeļu maisiem, autoriepām, durvju un logu blokiem - dežūrējošā sētnieka spēciņi ir par vājiem. Nu nevar tos tik viegli kā nomestu apģērba gabalu pacelt un atšķirot nostāk. Jo vairāk vēl tad, ja tajā pašā laukumiņā jāierūmē arī lielgabarīta sadzīves atkritumi (vecas mēbeles, piemēram), kurus par velti reizi mēnesī izved “Nehlsen – Rīga – Atkritumu saimniecība”.
Savus krāmus – kaimiņam?
Dažādgabarītu un faktūru atkritumu apjomi Jaunmārupes daudzdzīvokļu māju viducī kulminēja jūlijā, jo šī vēsturiskā nelaime jeb lielgabarīta sadzīves atkritumu novietne palika vienīgā ciematā. Tenisa kortu būvnieki no savas zemes lūdza aizvākt sadzīves atkritumu konteinerlaukumu, kas bija iekārtots Mazcenu alejas 6. un 8. mājas iedzīvotāju vajadzībām.
Momentā gan tika izraudzīta un ar pagastu saskaņota vieta jaunas, no trīs pusēm slēgtas un apjumtas sadzīves atkritumu novietnes izbūvei pie 8. mājas gala sienas. Bet nama iedzīvotāji celtniecību apturēja – tāds pārdesmit metru tuvs kaimiņš pazemināšot viņu dzīvokļu cenas.
Līdzībās runājot, netīro bikšeļu pamešanas sindroms vienu otru pārņēma pat tiktāl, ka pašu vajadzībām paredzētie atkritumu konteineri paslepus tika stumdīti uz kaimiņmāju…
Papildapkopšana maksā dārgāk
Taču par mūžīgajiem cietējiem nedrīkst padarīt arī Mazcenu alejas 13., 17., 21. un 23. mājas ļaudis, kuriem jāskatās, kā tagad viņu logu priekšā mazie Getliņi aug nekontrolējamā ātrumā. Un kamēr nonāksim līdz atziņai, ka arī pagasta pašvaldībai būtu jāpiedalās jaunas, Eiropas standartiem atbilstošas sadzīves atkritumu novietnes izbūvē Jaunmārupē (jo SIA “Sabiedrība Mārupe” apsaimnieko tikai deviņas no visām daudzdzīvokļu mājām, bet atkritumu novietni izmanto visi Jaunmārupes centrā dzīvojošie), tikmēr lielgabarīta sadzīves atkritumus kopā ar aizliegtajiem būvpārpalikumiem un autoriepām no vēsturiskās nelaimes nāksies izvest biežāk nekā reizi mēnesī, Bet tas, protams, prasīs papildus izdevumus.
Tālab nevajag brīnīties, ja maksājumu rēķinos jau nākammēnes parādīsies jaunas sadaļas: “Būvniecības atkritumu izvešana. Autoriepu izvešana. Zaru un zāles izvešana.” Jo visi šie atkritumi ir šķirojami un izvedami uz dažādām vietām: vieni – uz pārstrādi, otri – izmantojami celtniecībā, trešie – noglabājami u.tt. Un katra to izvešana maksā dažādi.
Silvija Veckalne, SIA “Sabiedrība Mārupe” sabiedrisko attiecību speciāliste
Foto: Andris Sabitovs
*Kopš septembra Jaunmārupes centra iedzīvotāju labturībai (par lopiņu labturību ir ES regula) nepiemēroto būvi no lielgabarīta atkritumiem izved jau divas reizes mēnesī: otrās nedēļas piektdienā un ceturtās nedēļas trešdienā. Un kamēr šis starpmāju savdabīgais “dekors” ar pašvaldības svētību nav pārcelts tālāk no dzīvokļu logu priekšas, lūgums to ar saviem lielgabarīta nelikvīdiem papildināt neilgi pirms minētajām dienām.
Ievietots zem sadaļas: Jaunumi
14
Septembris
2007
Raivis Bahšteins 2007. gada 11. septembris Rīgas Apriņķa Avīze
Ik gadu septembrī Mārupē vietējais daudznozaru uzņēmums izvērtē rudens ražas vākumu. “Šoruden izaudzētais sevišķi padevies,” norāda Silvija Veckalne, SIA “Sabiedrība Mārupe” sabiedrisko attiecību speciāliste.
Pirmie vākumi no 104 apstādītajiem hektāriem rāda, ka kartupeļu raža ir ap 40 tonnām no hektāra. Kā norāda laukkopības nozares vadītājs Andris Sabitovs, ap 60% būs iešķirojami pārtikas, 20% nestandarta un aptuveni tikpat – lopbarības kartupeļos. Kā pastāstīja Veckalne, modernās uzglabāšanas metodes noliktavās ar klimata automātisko regulāciju garantē to kvalitāti līdz pat pavasarim.
“Lai gan vietumis saimniecības kartupeļu tīrumus kā katru gadu parevidējušas arī talkā neaicinātas roķeles, to nodarītā skāde nepārsniedz aptuveni tonnu augstākās kvalitātes kartupeļu. Tikpat daudz mazāku un nestandarta bumbuļu palicis rakņājumos,” pastāstīja Veckalne.
Krietni briedis arī vasaras rapsis, kas pavasarī tika iesēts 55 hektāros – brūno graudiņu birums ir vidēji 2,5t/ha. Šoruden sadīdzis arī ziemas rapsis gandrīz tikpat lielā platībā.
Augumā padevusies kukurūza, ko sekmējuši laika apstākļi. To kā skābbarību gan plānots izmantot tikai pašu 453 slaucamo govju un jaunlopu lielajam ganāmpulkam.
“Neskatoties uz peļņas tīkotāju vēlmēm iekļūt slēgtajā komercsabiedrībā, lai panāktu tās darbības maiņu, SIA “Sabiedrība Mārupe” kapitāldaļu turētāji vēl aizvien dod savu svētību lauksaimniecībai,” sacīja Silvija Veckalne.
Ievietots zem sadaļas: Jaunumi
