19
Oktobris
2007
Mārupes Vēstis, 2007. gada oktobris
Izjūtot valsts policijas mazspēju pret bezjēdzīgajiem ēku apzīmētājiem, pret šo apgrūtinošo agresivitātes izpausmi zāles meklē arī paši nekustamā īpašuma saimnieki.Vieni, ja gadās pieķert sienu smērētājus, atstāj marķējumu uz primitīvistu sēžamvietām. Citi ietekmē morāli – parādot nicinājumu, ar fasādei atbilstošu krāsu aizkrāso trulos vēstījumus nākotnei, kas neko citu, kā tikai par sliktu audzināšanu ģimenē neliecina.
Tā rīkojās vairāku SIA “Sabiedrība Mārupe” aprūpēto māju dzīvokļu īpašnieki. Mazcenu alejas 31. un 33.nama iedzīvotāji ēku aprakstītās gala sienas pavasarī no jauna apstrādāja pēc visiem celtniecības likumiem. Savukārt 13. mājas fasādes atjaunošanai par nama apsaimniekošanas naudu tika nopirkta gandrīz identiska krāsa jau esošai, un rūpīgais sētnieks Nikolajs Ivanovs to divreiz pārlaida pāri tikai aprakstītajām vietām, pārējos pirkuma kilogramus atstājot rezervē. Viņš ir apņēmības pilns arī turpmāk uz katru pastulbo skricelējumu atbildēt ar profesionālu otas triepienu. Kā vienā, tā otrā gadījumā uz atjaunotajām ārsienu daļām šogad jauni ķēpājumi nav parādījušies.
Vai zinājāt?
*Aizvēstruriskais homo sapiens uz alu sienām skrāpēja sadzīves ainiņas. To tagad sauc par seno kultūru.
*Pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados Amerikā graffiti (tulkojumā no itāliešu valodas - rakstīšanu uz plakanas virsmas) piedzīvoja renesansi - ielu bandas ar izpūšamo krāsu sāka iezīmēt savas teritorijas. Tā radās gangsteru “kultūra”. Par privātīpašuma bojāšanu policija ķēra vandāļus un lika cietumā.
*Talantīgākie likumpārkāpēji šo vandālismu padarīja kaut cik estētiskāku – uzrakstam veidoja mākslinieciskas kompozīcijas, radot vienu no HIP-HOP kultūras paveidiem, kas tika pat legalizēts. Taču vairums graffiti zīmētāju, tāpat kā Latvijā augušie Faro, Tase, Moire, varbūt vēl kāds, uzskata, ka īstais kaifs ir savus autogrāfus atstāt neatļautās, grūti pieejamās un visiem redzamās vietās.
Pajautājiet saviem un kaimiņu neganteļiem, kā viņi jūtas:
*kā pirmatnējie cilvēki;
*kā gangsteri;
*kā neievēroti talanti?
Un izdariet secinājumus.
Silvija Veckalne, SIA “Sabiedrība Mārupe” sabiedrisko attiecību speciāliste
foto: Maija Soboļeva
Ievietots zem sadaļas: Jaunumi
12
Oktobris
2007
Mārupes Vēstis, 2007. gada oktobris
Šogad, kā atceraties no publikācijas “Mārupes Vēstīs”, Sabiedrisko pakalpojumu Regulators ar 12.jūliju atļāva izmainīt divus gadus spēkā esošo siltumenerģijas pārdošanas tarifu. SIA “Sabiedrība Mārupe” to sāka piemērot tikai, sākot ar 1.augustu:
- fiziskām personām (ar PVN 5%) - 30,65 Ls/MWh;
- juridiskām personām ar PVN 18% - 34,44 Ls/MWh pie gāzes cenas tarifa iesniegšanas brīdī, kas tobrīd Mārupes pagasta teritorijā bija 140,43 Ls/t.n.m3. (tūkstotis nosacīto kubikmetru) .
Bet tūlīt sekoja arī piebilde, ka, gāzes cenai mainoties, automātiski mainīsies arī tarifs.
Paredzot dabas gāzes cenas palielināšanos arī turpmāk, atbilstoši mazuta cenas (mazuta kotācijas) pieaugumam pasaules tirgū, Sabiedrisko pakalpojumu Regulatora izdotajam lēmumam NR.3/2007 2.p. ir izdots Pielikums Nr.1 par patērētājiem piemērojamās siltumapgādes tarifa izmaiņām, atkarībā no gāzes cenas.
Lūk, kā pa mēnešiem mainījušās gāzes cenas un līdz ar to arī siltumenerģijas cena:
*jūlijā 140,43 Ls/t.n.m3 29,19 Ls/MWh (bez PVN);
*augustā 157,54 Ls/t.n.m3 31,79 Ls/MWh (bez PVN);
*septembrī 173,10 Ls/t.n.m3 34,15 Ls/MWh (bez PVN).
Kāda gāzes cena būs oktobrī, SIA “Sabiedrība Mārupe” uzzinās tikai novembra sākumā, kad “Latvijas Gāze” piesūtīs rēķinu. Tāpēc arī turpmāk precīzu tarifu patērētajam siltumam varēs piemērot tikai katrā nākamajā mēnesī pēc 10.datuma.
Harijs Lediņš, SIA “Sabiedrība Mārupe” galvenais enerģētiķis
Ievietots zem sadaļas: Jaunumi
12
Oktobris
2007
NRA 12.oktobrī
Modris Spuģis, SIA “Sabiedrība Mārupe” valdes priekšsēdētājs
Cīniņš ap zvēru fermu Mārupē beidzies, lauksaimniecības uzņēmumam atpērkot zemi no tagadējā īpašnieka un, noslēdzot miera līgumu. Toties izcēlies jauns jandāliņš, tikai nav skaidrs, kas zemkopjiem samaksās par rekrūšu lomas piespiedu tēlošanu ražas novākšanas laikā.
Godaprāta pārbaude. Kam?
Izsaukums uz KNAB vēstīja, ka tur jāierodas 3. oktobrī paskaidrojuma sniegšanai administratīvā pārkāpuma lietā. Stipri noslepenotie korupcijas novērsēji un apkarotāji acīmredzot uzskata, ka ar lietas būtību pārkāpējs iepriekš nav jāiepazīstina, jāņem vienkārši uz izbīli telpā bez durvju rokturiem. Tikai kā lai Mārupes pagasta deputāts Spuģis izbīstas, ja viņu apsūdz materiāli ieinteresētā balsojumā, kura laikā viņš … atradies Itālijā?
Ja KNAB atbildīgā amatpersona būtu rūpīgāk izpētījusi šā gada 30. maija Mārupes pagasta padomes sēdes protokolus, tad ievērotu, ka visos balsojumos ir atruna - deputāts Modris Spuģis sēdē nepiedalās. Tas nozīmē, ka, būdams arī SIA “Sabiedrība Mārupe” valdes priekšsēdētājs, viņš nu nekādi tobrīd nav varējis pārkāpt likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 11.panta pirmo daļu. Arī izmeklētājs nekādu lēmumu nepieņēma un nevarēja pieņemt. Apjucis protololā ierakstīja, ka uz lietas atkārtotu skatīšanu jāierodas 15.septembrī (?).
Var jau būt, ka partijiskās simpātijas liek bez ierunām uzticēties cilvēkam, kurš KNAB ziņojis – visi deputāti, kas jelkādā veidā saistīti ar SIA “Sabiedrība Mārupe”, izmanto vēlētāju dotās pilnvaras biznesa bīdīšanai.
Papildinformācija kā interešu konflikts
KNAB redzes lokā nonākušajā padomes sēdē kā viens no apspriežamajiem jautājumiem bija jaunā zemes īpašnieka prasība mainīt zemes izmantošanas mērķi. Uz tās jau gadus četrdesmit atrodas bijušā kolhoza, tagad SIA “Sabiedrība Mārupe”, zvēru ferma. Zemes cenai pieaugot, īpašnieks nosprieda, ka 2006.gada MK noteikumi Nr.496 ļauj mainīt nomas noteikumus izdevīgāk, ja pagasts atzītu, ka uz viņa īpašuma notiek rūpnieciska komercdarbība.
Kā liecina sēdes protokoli, deputāti šo jautājumu ir analizējuši rūpīgi, nākot pie secinājuma, ka no abām ieinteresētajām pusēm – Gundara Ūdra un SIA “Sabiedrība Mārupe” nepieciešama papildinformācija, jo priekšlikumam mainīt lauksaimniecības zemei statusu pretī runāja vairāki dokumenti, kas liedza to darīt. Deviņi klātesošie deputāti nolēma šo jautājumu izpētīt pamatīgāk. Arī Līga Laupere un Eduards Gribovskis, kuriem pieder SIA “Sabiedrība Mārupe” kapitāldaļas. Abiem pat vismurgainākā sapnī nerādījās, ka šo papildizziņas pieprasīšanu kāds varētu definēt kā interešu konfliktu un balsojuma dēļ vairākas reizes saukt uz KNAB. Turklāt traktoristam Gribovskim ražas novākšanas laikā katra kavēta diena nozīmē arī materiālus zaudējumus.
Kolēģi deputāti jau ir pieraduši, ka pats nebalsoju nevienā jautājumā, kas skar SIA “Sabiedrība Mārupe”. Bet, pieņemsim, ja tajā sēdē arī es būtu piedalījies un tomēr paceltu roku par to, lai lēmēji iegūtu pēc iespējas pilnīgāku informāciju par zemes statusa maiņu, kur te ir personīgā ieinteresētība? Un vai vispār deputāts drīkst atļauties pieņemt sasteigtu lēmumu, neaptverot tā sekas?
Pret, protams, balsoja deputāts no Jaunā laika - Normunds Orleāns, kurš kopš atstādināšanas no padomes priekšsēdētāja amata ietur opozīciju lepnā vientulībā, lai, kā pats uzsvēris, “cīnītos pret negodīgu rīcību.”
Kā pierādījums izvirzītajam mērķim top viņa iesniegums pašvaldībai: “… lūdzu apzināt visus zemes gabalus Mārupes pagastā, kuri pieder SIA “Sabiedrība Mārupe”, lai pārliecinātos, ka zemes lietošanas mērķi ir noteikti atbilstoši faktiskajai izmantošanai un likuma prasībām….,”
Vai pašvaldības darbinieku pētījumi pārliecināja deputātu Orleānu, neesmu interesējies. Laikam jau. Pretējā gadījumā KNAB nevajadzētu grābstīties vienīgi ap sēdes lēmumu, kur deputātu vairākums nobalsoja tikai par papildinformācijas pieprasīšanu no abām ieinteresētajām pusēm.
10.oktobrī laikraksts “Diena” ziņo, ka “Loskutovs lepns par KNAB padarīto” un citē viņa teikto KNAB konferencē, “cik gan negodprātīgas amatpersonas mēdz nonākt gan pašvaldībās, gan valsts pārvaldes aparātā, gan arī tiesību aizsardzības iestādēs.” Savukārt es palieku pārliecībā, ka ticība otra godīgumam ir pietiekami svarīgs apliecinājums paša godīgumam.
Ievietots zem sadaļas: Jaunumi
