Sabiedrība Mārupe

Salīdzinošā atkritumterapija

Mārupes Vēstis, 2007. gada 15. novembrī

^{foto: Maija Soboļeva}

Lai nevajadzētu apmaksāt tuvējo privātmāju atkritumu izvešanu, vecajā Mārupē četru daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji atteikušies no stacionārajiem konteineriem un savus saimnieciskos pārpalikumus jau vairākus mēnešus rūpīgi vāc maisos, divreiz nedēļā noteiktos laikos tos izmetot klāt piebraukušajā atkritumsavācējmašīnā.
Savukārt Jaunmārupes daudzdzīvokļu māju iemītnieki turpina maksāt arī par svešu pārpalikumu izvešanu no sava atkritumu placdarma un šķendējas par mūžīgo drazu pārblīvētību ciemata vidū. Varbūt pārņemt kaimiņu pieredzi?
Tālab SIA “Sabiedrība Mārupe” kā daudzu māju apsaimniekotājs un starpnieks tīrības uzturēšanā lūdz Jaunmārupes daudzdzīvokļu namu iedzīvotājus uzsākt diskusiju par sadzīves atkritumu uzkrāšanas un izvešanas metodi. Pēc šī raksta publicēšanas visus “par” vai “pret” dariet zināmus pa tālruni 7933371.

Individuālo rūpju plusi …

Mārupītes gatves četras trīsstāvu mājas apsaimnieko paši iedzīvotāji. Kad apnika lūkoties uz mūždien pilnajām miskastēm, izlēma, ka prātīgāk ir tās likvidēt un atkritumu maisus no dzīvokļiem iznest tikai tad, kad piebraukusi savācējmašīna. Tas notiek divas reizes nedēļā. Par atkritumu izvešanu maksā pēc firmas “Vērsis Ro” piesūtītajiem rēķiniem, kurus pa dzīvokļiem iznēsā kāds no mājas sabiedriskajiem aktīvistiem.
Marinas kundze uzsver: “Labums tāds, ka cilvēki zina, ka maksā tikai par saviem atkritumiem. Kad bija lielās miskastes, tad tajās par brīvu atkritumus bēra arī privātmāju īpašnieki, bet mēs maksājām par visu.” Viņa gan vēl nemācēja teikt, kur liks lielgabarītus un celtniecības materiālus, kad remontēs dzīvokli. Viņa gan pieļauj, ka tad nākšoties individuāli pasūtināt speciālo transportu un maksāt par lielgabarīta un celtniecības atkritumu aizvākšanu.
Otra aptaujātā dzīvokļa īpašniece Valentīnas kundze piebilst: “Atkritumus mums izved otrdienās 8.30 un svētdienās 10.10. Ja pats savu maisiņu nevar iznest, palūdz kaimiņam. Ir gan viens otrs, kas pilno maisu atstāj turpat zem logiem, bet tad es to panesu tālāk. Dēlam ir busiņš, lielos atkritumus viņš ved uz Jaunmārupi.”

… un mīnusi

Taču ne visiem Mārupītes gatves daudzdzīvokļu namu iemītniekiem iet pie sirds šāda, pie mājas noteiktā laikā piesienoša kārtība. “Nu, bet padomājiet! Svētdienās, kad varētu pagulēt, man jāceļas augšā un ar atkritumu maisiem rokās jāiet gaidīt mašīnu. Nu labi, saņemos un eju. Bet ko darīt ar pārtikas produktu atliekām no otrdienas līdz nedēļas beigām, ja man, piemēram piektdien uz pāris dienām jāaizbrauc? Atstāt dzīvoklī, lai pūst līdz nākamajai otrdienai? Nest kaimiņam, lai smird līdz svētdienas rītam tur? Pie mājas atstāt tā kā negribas, pietiek jau ar tiem maisiem, kas tur no reizes uz reizi mētājas. Atliek meklēt kādu atkritumu konteineri pie veikaliem vai kur citur,” atzīstas Agneses kundze.

Mazcenu aleja zem jautājuma zīmes

Jaumārupes ciematā problēmu nav SIA “Sabiedrība Mārupe” apsaimniekoto namu dzīvokļu īpašniekiem, pie kuru mājām novietots nepieciešamais skaits konteineru. Tos ļoti akurāti izved SIA “Nehlsen – Rīga - Atkritumu saimniecība”. Taču pretenzijas ir to māju iedzīvotājiem, kuri spiesti dzīvot blakus lielajam, vēl padomju laikos ierīkotajam atkritumu laukumam starp Mazcenu alejas 13., 17., 21. un 23.namu. To pat par neatļautu atkritumu izgāztuvi pārvērš gan tuvējie, gan tālākie mārupieši.
Tālab SIA “Sabiedrība Mārupe” namu pārvaldniece Irēna Brūklene, kura konteineru skaitu un lielgabarīta atkritumu izvešanas biežumu jau dubultojusi (sīkos sadzīves atkritumus izved trīs reizes nedēļā, lielgabarītus – divas reizes mēnesī), piedāvā divus variantus, kā tikt ārā no šaurās bezizejas:
ieviest Mārupītes gatvē tagad praktizēto atkritumu izvešanas sistēmu – katrs ar savu maisu noteiktā laikā gaida savācējmašīnu;
likvidēt augšminēto atkritumu izgāšanas laukumu, bet nepieciešamo skaitu konteineru izvietot pie mājām. Pie tiem neilgi pirms konstantajām izvešanas dienām varētu nolikt arī promvedamās mēbeles un citas lielgabarīta sadzīves mantas. Protams, būvgružus, autoriepas un karkasus, nozāģētos kokus, kā arī bīstamos atkritumus uz attiecīgu izgāztuvi aizgādāt nāksies katram pašam.
Bet varbūt ir vēl kāds priekšlikums. Visi laipni lūgti tos izsacīt.

Silvija Veckalne, SIA “Sabiedrība Mārupe” sabiedrisko attiecību speciāliste

Ievietots zem sadaļas: Jaunumi

Attīstību neveicinošā gaisa tīrība

Harijs Lediņš, SIA “Sabiedrība Mārupe” galvenais enerģētiķis

Dienas Bizness, 7. novembrī

Šā gada 13.jūlija Eiropas Komisijas lēmums nepiešķirt pamatoti pieprasīto emisijas kvotu daudzumu Latvijai 2008.-2012.gadam var apturēt daudzu uzņēmumu tālāku attīstību, novedot valsti pie ekonomikas stagnācijas.

Nevalstiskās organizācijas, kas iestājas par gaisa piesārņojuma samazināšanu, aicinot uz pašmāju energoresursu efektīvu izmantošanu, aizmirst, ka klimata izmaiņas pasaulē neapturēs vienas Eiropas cenšanās samazināt oglekļa dioksīda (CO2) izmešus gaisā, ja Kioto protokolam vēl aizvien nav pievienojušās pasaules lielākās piesārņotājvalstis – kā ASV un Ķīna.
Savukārt EK lēmumā par Latviju nav ņēmusi vērā to, ka attiecīgajam periodam paredzamais emisijas atļauju daudzums jānosaka pēc dalībvalsts panāktā progresa attiecībā uz Kioto protokola uzlikto saistību izpildi. Tas paredz līdz 2012.gadam samazināt sešu galveno siltumnīcas efekta izraisītājgāzu rašanos par 5%, salīdzinot ar 1990.gadu. Un tur mūsu valsts jau vairākas reizes pārsniedz izvirzīto mērķi.
Tāpēc nepastāv nekādu problēmu ES emisiju tirdzniecības sistēmā piešķirto ikgadējo emisijas kvotu no 3,43 miljoniem tonnu palielināt līdz prasītajiem 6,25 miljoniem, kas ietver arī plānoto rūpniecības attīstību. Kamēr Latvija kopā ar citām jaunajām ES dalībvalstīm vairāku gadu garumā gaidīs Eiropas Kopienas tiesas spriedumu par negodprātīgi, tas ir - par labu vecajām dalībvalstīm, sadalītajām kvotām, iztrūkstošās nāksies pirkt par 10 līdz 50 EUR/t.
Medijos izskanējušas bažas, ka tādējādi konkurenci var neizturēt aviosabiedrība “AirBaltic”, tikt apstādināta cementa rūpnīcas “Cemex” būve, vēl vairāk sadārdzināties enerģijas resursu tarifi. Taču piešķirto emisijas kvotu nepietiekamība apdraud vēl daudzus citus ražotājus – tai skaitā daudznozaru lauksaimniecības uzņēmumu SIA “Sabiedrība Mārupe”, kas nodrošina ar nepieciešamo siltumenerģiju arī Jaunmārupes ciematu.
Pie siltumnīcas efekta samazināšanas esam strādājuši vēl ilgi pirms kvotu ieviešanas. Jau 1998.gadā ar rūpnieciski izolētām caurulēm tika nomainīti pilnīgi visi pazemes siltuma tīkli, pilnībā modernizēta siltuma ražošana un uzskaite, kopš 2001. gada darbojas koģenerācijas stacija.
Bet tā kā saimniecībai galvenā nozare ir agro dārzeņu audzēšana, tad, lai apmierinātu pieprasījumu, nākas paplašināt siltumnīcu kombinātu. 2005. gadā nodevām ekspluatācijā jaunu 1,4 hektāru modernu siltumnīcu, šogad atkal ekspluatācijā tiks nodoti 2,4 hektāri apjumto platību, kas izbūvētas viena, no siltuma ekonomijas viedokļa sliktākā, zemstikla hektāra vietā.
Neskatoties uz visiem energoresursu efektivitātes pasākumiem jau 2006. gadā bijām spiesti tērēt daļu no 2007. gadam paredzētājām kvotām, lai varētu segt 2006. gadā patērēto apjomu, jo pat pie tik silta rudens, kāds bija pērn, pārsniedzām iedalītās 16192 emisijas kvotas. Tajā pat laikā “Latvenergo” sev iedalīto kvotu pārpalikumu varēja atļauties pārdot, nopelnot 14 miljonus latu.
Patlaban notiek trūcīgo emisijas kvotu dalīšana 2008.-2012.gadam, vadoties no Vides, Ekonomikas un Zemkopības ministriju kopīgi izstrādātajiem scenārijiem.
Ja šobrīd piespiedu kārtā tiks izlemts par labu enerģētikai, un par sliktu rūpniecībai, tas var vēl uz laiku atlikt esošo ēku energoefektivitātes pasākumu masveida uzsākšanu un līdz ar to netiks samazināts nelietderīgais fosilā kurināmā patēriņa apjoms un CO2 izmešu daudzums. Jo gandrīz nekas netiek darīts tieši ēku siltināšanā, iekšējo cauruļvadu izolācijā. Ja salīdzinām īpatnējos siltuma enerģijas patēriņus esošajām dzīvojamām ēkām un jaunbūvētajām mājām, atšķirība, atkarībā no ēku konfigurācijas un būvniecībā izmantotajiem materiāliem, sasniedz divas līdz trīs reizes.
Ar šādu emisijas kvotu sadales politiku nākotnē var tikt panākts pretējs efekts, respektīvi siltumapgādes decentralizāciju, ar daudziem siltuma avotiem līdz 20MW.

Ievietots zem sadaļas: Jaunumi