Sabiedrība Mārupe

Svētki cilvēkiem, teļiem un tomātiem

Investējot gandrīz 2,5 miljonus latu veco celtņu rekonstrukcijā, SIA «Sabiedrība Mārupe» šogad tikusi pie divām, 21.gadsimtam atbilstošām, būvēm. Tā ir 260 teļiem projektēta ferma un šķidro mēslu krātuve Kalngalēs, kā arī 23 000 kvadrātmetru apjumto platību siltumnīcu kombinātā. Moderno ražošanas objektu svinīga atklāšana notika 14.decembrī. Par to - neliela fotoreportāža.

1.	2.	3.

1.Tradicionālajai lentas griešanai pie teļu fermas jau sapulcējušies galvenie darbu izrīkotāji: SIA «Sabiedrība Mārupe» valdes priekšsēdētājs Modris Spuģis, būvfirmas «Gavvada» vadītājs Sergejs Degtjarovs, Kesko-Agro Latvija SIA valdes priekšsēdētājs Pēteris Stupāns, bet tūlīt pat ierindā nostāsies arī Rīgas Piena kombināta kvalitātes un piena iepirkumu direktors Andris Rava.

2.Saimniecības galvenā zootehniķe Jadviga Čapa uzmanības krustugunīs gatavojas saņemt apsveikuma dāvanu no Mārupes pagasta padomes priekšsēdētājas Līgas Kadiģes, kura uzteica mūsu daudznozaru lauksaimniecības uzņēmumu kā vienu no lielākajiem nodokļu maksātājiem pagastā. Šobrīd SIA «Sabiedrība Mārupe», kuras īpašnieki ir 301 bijušais kolhoznieks, dod darbu 380 cilvēkiem. Pērnā gada apgrozījums – 5,267 miljoni latu, peļņa – 247,77 tūkštoši Ls.

3.Pēc teļu fermas atklāsānas un apskates viesi dodas gandrīz kilometru garā gājumā cauri siltumnīcu kompleksam uz rekonstruētajām zemstikla platībām, kur jau nākammēnes tomātu sēja. Tiek plānots, ka modernizētajā celtnē varēs iegūt par 30% lielāku ražu un par 30% samazināt siltuma patēriņu.

4.	5.	6.

4.Arhitekts Jānis Rutkis ar savu parakstu būvdokumentos apliecina jaunās siltumnīcas ilgstspēju, par ko pārliecināts ir arī pats siltumnīcu kombināta vadītājs, SIA «Sabiedrība Mārupe» valdes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Bērziņš.

5.Visi vienā strīpā: celtnieki finišē – ekspluatētāji startē. Starp Modri Spuģi un Jāni Bērziņu tradicionālās lentas gabaliņus piemiņai griež būvfirmas «Alpimora» valdes priekšsēdētājs Aļģirds Pipars un holandiešu partneri – Adrie Daanens un Andre Kopperts.

6.Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze rekonstruēto siltumnīcu svinīgo atklāšanas brīdi nedaudz nokavēja, toties atveda ziņu, ka Valsts prezidents Valdis Zatlers par jauno premjeru nule kā nominējis Ivaru Godmani. Nelielais apmulsums Rozes kunga sejā gan radies ne no valdības peripetijām, bet elpu aizraujošā zemstikla plašuma.

7.	8.	9.

7.Lai maijā pirmie tomāti, turklāt 50 kilogramu no kvadrātmetra! Kopīgā tostā vienojas Jānis Bērziņš, Modris Spuģis un Mārtiņš Roze.

8.Gandrīz kā pirmās mārītes siltumā salidojušas kvarteta «Next» pūtējmeitenes, pārsteidzot un priecējot svētku dalībniekus.

9.Prieks par koncertu zem stikla debesīm ir neviltots.

10.	11.	12.

10.Aiz Holandes agrotehniskās kompānijas pārstāvja Adrie Daanena varenajiem kamiešiem tikko kā atklātais kopīgā darba laikrādis. Holandiešu pārstāvis Latvijā Aigars Miglāns var smaidot atvilkt elpu – notiekošais nav jātulko, tas saprotams bez vārdiem.

11.Svinību galds viesus sajūsmina. Izskatās, ka vienīgi Hansabankas valdes loceklis Elmārs Prikšāns norūpējies prāto, vai tikai tā izmaksas nav ierēķinātas siltumnīcas rekonstrukcijai ņemtajā kredītā. Nav gan! Mārupieši neaizņemas dienišķam patēriņam, bet gan sava daudznozaru lauksaimniecības uzņēmuma tālākai attīstībai.

12.Siltumnīcu kombināta grāmatvede Valda Priede ar gandarījumu secina - daudzie viesi godam pamieloti, taču galds vēl aizvien liecina par saimnieku turību.

13.	14.

13.Kamēr ārā mīnusi, siltumnīcu kombināta darbinieki siltā sirsnīgumā ieskāvuši SIA «Sabiedrības Mārupe» valdes priekšsēdētāju.

14.Mārupes swiltumnīcu kombinātā nostiprinājusies Eiropas Savienība ar tās pārstāvjiem: Modri Spuģi, Andre Koppertu, Jāni Bērziņu, Aļģirdu Piparu, Adri Daanenu.

Foto: Natālija Rusakova

Teksts: Silvija Veckalne

Ievietots zem sadaļas: Jaunumi, Dārzkopība

Apaļi, ovāli un vairāk tomātu

Ilze Zālīte
Ceturtdiena, 2007. gada 13. decembris

Modris Spuģis, Sabiedrības Mārupe vadītājs : “Tagad kopumā mums būs 3,6 hektāri modernas “jaunā gadsimta” siltumnīcu platības, kur tiks audzēti tomāti. Tas nozīmē, ka tomātus varēsim saražot vairāk un daudzveidīgākas šķirnes.”

Mārupe arī modernizē piena lopkopību un atsakās no cūku audzēšanas

Pircēji vietējos tomātus un gurķus ziemā veikalos varēs nemeklēt arī turpmāk, taču sezonas laikā pārējos trijos gadalaikos gan var gaidīt vairāk un dažādu šķirņu tomātu - ieguvumus no Latvijā lielākā tomātu un gurķu audzētāja Sabiedrības Mārupe paplašinātā, modernā siltumnīcu kompleksa Dienai uzskaita uzņēmuma vadītājs Modris Spuģis. Līdztekus daudznozaru uzņēmumā izveidota arī moderna teļu kūts, kā arī uzbūvēta otra mēslu krātuve, kuras ieguvumus vairāk burtiski sajutīs Mārupē dzīvojošie.

Ziemā būtu krietni dārgāk

Sabiedrība Mārupe pirmās “jaunā gadsimta” siltumnīcu platības 1,3 hektāros izbūvēja pirms pāris gadiem. Šogad pabeigta vēl 2,3 hektāru izveide, kur ieguldīti Ls 2 milj. un kur tiks audzēti tomāti, bet pārējos sešos hektāros pārsvarā tiks audzēti gurķi. Jaunajās platībās varēs iegūt par 20% lielāku tomātu ražu, jo telpa ir gaišāka un plašāka, bet par 30% samazināsies apkurei izmantotās gāzes izmaksas, kas ļaus mazāk izjust šī energoresursa turpmāku sadārdzinājumu. “Mēģināsim arī audzēt vairāku šķirņu tomātus, lai nebūtu vienveidība,” klāsta M.Spuģis. Tomēr, neskatoties uz modernizāciju un izmaksu optimizāciju, Sabiedrība Mārupe nedomā piedāvāt vietējos tomātus un gurķus visu gadu un audzēt šos dārzeņus arī tā sauktajos “tukšajos mēnešos” - no novembra līdz februāra beigām. “Ekonomiski tas nav izdevīgi, jo ziemā prasa daudz siltuma un gaismas, kas ievērojami sadārdzinātu produkciju. Labāk iztikt bez,” ražotājus attaisno Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) direktore Ingūna Gulbe, uzteicot Sabiedrību Mārupe par jaudu paplašināšanu, kas, ņemot vērā augsto pieprasījumu pēc uzņēmuma produkcijas, ir pareizs lēmums.

Atsakās no rukšiem

Ieguldot aptuveni pusmiljonu latu, uzņēmums rekonstruējis teļu kūti un piena ražošanu koncentrējis vienuviet, kā arī uzbūvējis otru mēslu krātuvi. “Tagad mēslus vedīs prom tad, kad vajadzēs, nevis tad, kad piespiedīs dzīve,” klāsta M.Spuģis un piebilst, ka liellopu vietu skaits nemainīsies - 260 teļu un 500 govju. Liellopu izvietošana vienuviet bija iespējama, jo maijā atbrīvojās telpas, kur agrāk turētas cūkas. Ilgi meklējot, bet tā arī neatrodot vietu, kur pārcelt cūku audzēšanas biznesu, uzņēmums izlēma no tā vispār atteikties, tam bija vairāki apsvērumi, skaidro M.Spuģis. Cūku ražošanas modernizācija izmaksātu daudz vairāk, nekā piena lopkopības. Turklāt gaļas pašizmaksa būtu salīdzinoši augsta, jo uzņēmums pats Mārupē nevar izaudzēt rukšu pamatbarību - graudaugus, bet cūkgaļas cena Latvijā ir zema, viena no zemākajām Eiropā. “Vēl arī tas, ka cūkas smird. Tā kā ferma atrodas Mārupes centrā, prom bija jāiet vai nu cūkām, vai cilvēkiem,” tā M.Spuģis. LTVC vadītāja uzskata, ka lēmums par atteikšanos no cūku audzēšanas ir saprotams, “jo kaut kāda specializācija ir nepieciešama”. “Vien ceru, ka gaļas ražošanas nozare Latvijā kādreiz kļūs tikpat ienesīga kā šobrīd piena un graudu,” piebilst I.Gulbe.

Ievietots zem sadaļas: Jaunumi