Janvāris
2008
«… nav bijis notikuma»
Latvijas Avīze, 2008. gad 4. janvārī
Autors: Modris Spuģis, SIA “Sabiedrība Mārupe” valdes priekšsēdētājs
Neapmierinātībā ar prettiesiskumu valstī uzmanīgu dara cilvēku vēlme par Vislatvijas godu, prātu un sirdsapziņu padarīt KNAB un tā vadītāju. Ja tas tā, esmu tiesīgs Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam ieteikt dažus padomus, kā vairāk atbilst šim augstajam uzstādījumam. Pamatojums: mana gandrīz divu mēnešu ilgā atrašanās likumpārkāpēja statusā līdz nolēmumam lietu izbeigt, “jo nav bijis notikuma”.
Vērojot pēdējo mēnešu sabiedriskās aktivitātes, šķiet, ka demokrātijai jeb tautas varai saasinājies morāles trūkums organismā. Jo viss cits cilvēku kopdarbības regulēšanai tā kā būtu: gan valsts likumi un administrācijas rīkojumi, gan tiesības un tautas tradīcijas. Bet, ja jebkurā institūcijā strādājošajiem pietrūkst morāles principu jeb priekšstats par pienākumu, atbildību, cieņu, sirdsapziņu, labo un ļauno, tad kopumā pati valsts kļūst beztiesīga un virsroku ņem latviešiem tik raksturīgā skaudība, sak, neesi labāks par mani! Un a priori jau esi noziedznieks tāpēc vien, ka
esi ievēlēts kaut vai tikai par pagasta ierindas deputātu, bet vadi uzņēmumu, kurā tev pieder kapitāldaļas - tātad neesi nabags un nevarīgs.
Septembra beigās saņēmu KNAB paziņojumu ierasties sniegt paskaidrojumus administratīvā pārkāpuma lietā. Tā kā šīs iestādes amatpersona nebija sevi apgrūtinājusi ar konkrētu apsūdzību, nedēļu intensīvi mēģināju atcerēties, kad es kā Mārupes pagasta deputāts būtu nonācis interešu konfliktā ar sevi kā SIA “Sabiedrība Mārupe” valdes priekšsēdētāju. Kolēģi deputāti neļaus samelot – no balsošanas atturos ikvienā jautājumā, kas kaut nedaudz attiecas uz SIA “Sabiedrība Mārupe”.
Inkriminētais nodarījums izrādījās neiedomājami absurds: deputāts M.Spuģis balsojis par papildinformācijas pieprasīšanu no uzņēmuma vadītāja M.Spuģa, man pašam atrodoties ārzemju komandējumā. Starp citu, norāde, ka konkrētajā lemšanā nepiedalos, bija redzama jau KNAB izprasītajos Mārupes pagasta sēdes protokola izrakstos. Taču tas nebūt netraucēja izmeklētāju rosīties tālāk, lietas izskatīšanu aizvien pārceļot.
Tā kā vēsturei piemīt tieksme atkārtoties - pirmoreiz kā traģēdijai, otrreiz kā farsam, nospriedu, ka klauna lomai neesmu radīts. Kā daudznozaru lauksaimniecības uzņēmuma vadītājs esmu atbildīgs par vairāk nekā 400 strādājošajiem, bet manos pienākumos neietilpst kādai intitūcijai, kaut vai pašam KNAB, pierādīt, ka neesmu kamielis.
Pēc kāda laika saņēmu stipri biezu KNAB paziņojumu, ka administrativā pārkāpuma lieta izskatīta bez manas klātbūtnes un pieņemts lēmums uz piecām lapām. Pie tā rakstīšanas, saskaņošanas, kopēšanas un apstiprināšanas, kā liecina paraksti, par nodokļu maksātāju naudu gauži nelietderīgi bijuši aizņemti vismaz četri KNAB darbinieki. Aiz garajiem lietas pārstāstiem un likumu citātiem pats galvenais bija izteikts divās rindās: “izbeigt lietvedību administratīvo pārkāpumu lietā saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.panta 1.punktu, jo nav bijis notikuma.” Tā vienkārši. Bez jebkādas atvainošanās un apjēgas, ka noticis morālais kaitējums cilvēkam, aizskarot viņa godu un cieņu.
Bet patiesībā notikums ir bijis. Ir saņemta sūdzība. Ir bijusi KNAB apzināta darbošanās, lai pierādītu neesošu likumpārkāpumu, vai arī bijusi pilnīga nekompetence. Par to visu cilvēki ir saņēmuši algu un varbūt pat arī piemaksu par labu darbu. Turklāt tas viss atkārtosies arī ar citu pašvaldību deputātiem, ja pati problēma netiks atrisināta.
Latvijas Administratīvā procesa likuma 13.pants nosaka: “Labumam, ko sabiedrība iegūst ar ierobežojumiem, kas uzlikti adresātam, ir jābūt lielākam nekā viņa tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumam.” Konkrētajā situācijā neatbildēts palika jautājums, kādu labumu sabiedrība gūst, ja KNAB darbinieki tik neatlaidīgi izmeklē neesošu notikumu tikai tāpēc, ka par savu kolēģi deputātu pasūdzējies no amata izbalsotais pagasta padomes bijušais priekšsēdētājs, kas sevi dēvē par tautas interešu aizstāvi.
Tāpēc tiesībsargājošām institūcijām lūdzu veikt pārbaudi par administratīvās lietvedības uzsākšanas likumību pret mani un tajā iesaistīto personu saukšanu pie atbildības. Faktisko neieinteresētību visatklātāk demonstrēja Tieslietu ministrijas norāde, ka “nevar kompetenti izvērtēt noteiktus lēmumu veidus, kuru pieņemšana var vai nevar ietekmēt interešu konfliktu konkrētām amatpersonām, piemēram, pašvaldību deputātiem.”
Otrs mans lūgums bija izdarīt normatīvajos aktos grozījumus, kas sekmētu negodprātīgu sūdzību novēršanu. Bet arī šajā jautājumā tiku informēts, ka no Latvijas Krimināllikuma izslēgtais 271.pants tagad vairs negarantē pastiprinātu atbildību par amatpersonas goda un cieņas aizskārumu. Toties aizvien vēl ir spēkā likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā.” Un tā 11.panta pirmā daļa ir sevišķi deputāta darbību ierobežojoša, jo aizliedz “sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī valsts amatpersona, tā radinieki vai darījuma partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti.”
Taču deputāti, kas ievēlēti pašvaldībā un dzīvo šajā teritorijā, visi ir ieinteresēti ietekmēt lēmumus, atbilstoši savas partijas programmai savu vēlētāju labā. Viens vispirms gribētu ceļu sakārtošanu noteiktā teritorijā, cits kādas ielas apgaismošanu, tikt pie ūdensvada u.tt. Tāpat ir arī Mārupes pagastā. Tikai izrādījies, ka pieciem no viņiem ir lielāka vai mazāka saistība ar SIA “Sabiedrība Mārupe” - vai nu pašiem pieder kapitāldaļas vai nu radiniekiem. Tātad, lai strikti izpildītu minēto likuma prasību, un kāds tautas pseidoaizstāvis nepasūdzētos KNAB, padome strādā kā uz naža asmens. Ja kādā no sēdēm neierodas divi citi deputāti, tad pat nav iespējams piešķirt juridisku adresi objektam, kas pieder SIA “Sabiedrība Mārupe”.
Manuprāt, šo likumu vajadzētu vienkāršot, un KNAB iejaukties tikai tajos gadījumos, kad balsošana tiešām varēja būtiski ietekmēt naudas līdzekļu un nekustamo īpašumu pielietojumu. Bet balsošanā par likumīgu informācijas pieprasīšanu, juridisku adrešu piešķiršanu, zemes dalīšanu un tamlīdzīgiem jautājumiem tiesības būtu piedalīties visiem deputātiem.
Diemžēl pagaidām nav izdevies kādu institūciju ar šiem priekšlikumiem ieinteresēt. Varbūt tieši pats KNAB ar savu prestižu varētu nākt talkā un iestāties par šī brīža situācijas pozitīvāku redzējumu? Varbūt arī inteliģencei ir jēga sākt ar sabiedrības morāles gudru atveseļošanu nevis uzjundīt cilvēkos asinskāri?
Pārbaudes veic atbilstoši likumam
Autors: Rita Ruska Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas galvenais speciālists Andris Vitenburgs, iepazinies ar vēstuli un tajā izteiktajām pretenzijām, kā arī ierosinājumiem, norādīja, ka KNAB, saņemot informāciju, kas satur ziņas par likuma prasību neievērošanu valsts amatpersonu darbībā, pārbaudes veic atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei. A. Vitenburgs: “Izvērtējot no pašvaldības iegūto informāciju, KNAB secināja, ka Mārupes pagasta padomes 2007. gada 30. maija sēdē izskatāmais jautājums par konkrēta zemesgabala lietošanas mērķa maiņu skars SIA, kuras dalībnieks un valdes priekšsēdētājs ir pašvaldības deputāts, mantiskās intereses, jo šai kapitālsabiedrībai zemes lietošanas mērķa maiņas rezultātā var paaugstināties zemes nomas maksas apmērs, un tādējādi palielinās šīs sabiedrības izdevumi, vienlaicīgi samazinoties iespējamai peļņai. Savukārt pašvaldības deputāts kā šīs sabiedrības dalībnieks un valdes priekšsēdētājs ir personīgi ieinteresēts gūt iespējami lielāku peļņu no viņam piederošajām kapitāla daļām.” KNAB uzsver, ka, sastādot Mārupes pagasta padomes deputātam administratīvā pārkāpuma protokolu, biroja amatpersonas vadījās no KNAB rīcībā esošajiem Mārupes pagasta padomes iesniegtajiem minētās sēdes protokolu apstiprinātiem izrakstiem. KNAB nebija nekāda pamatojuma vēl salīdzināt Mārupes pagasta padomes atsūtītos sēdes protokola norakstus ar oriģināliem uz vietas Mārupes pagasta padomē. Atbilstoši Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā saņemot deputāta paskaidrojumu, kā arī salīdzinot pašvaldības atsūtīto dokumentu norakstus ar oriģināliem, KNAB konstatēja, ka tie neatbilst faktiskajiem lietas apstākļiem, proti, deputāts tomēr nav piedalījies minētajā sēdē. Administratīvā pārkāpuma lieta ir izbeigta. Birojam ir pienākums izvērtēt tādas ziņas, kas satur faktus par iespējamiem pārkāpumiem valsts amatpersonu darbībā, tādējādi saskaņā ar likumu kontrolējot tām noteikto ierobežojumu ievērošanu, kā arī likumā noteiktajos gadījumos saukt valsts amatpersonas pie administratīvās atbildības, norāda A. Vitenburgs, KNAB Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas galvenais speciālists.