Sabiedrība Mārupe

Cūkmeņi pret vērsi0

Mārupes Vēstis 2008. maijā

Vasarā Jaunmārupes ciematā zālieni ap SIA «Sabiedrība Mārupe» apsaimniekotajām daudzdzīvokļu mājām jau būs ieguvuši vienmērīgu košumu. Zālīte ieaugsies arī melnzemes izlīdzinājumos. Gandrīz 100 tonnu auglīgās augsnes, ar ko pielabot izbradātos un izbraukātos zālienus, jaunmārupiešiem uzdāvināja jaunais mūsu atkritumu izvedējs «Vērsis Ro». Par to uzņēmuma darbiniekiem un tā vadītājam Vitautam Rotbergam vislielākais labas gribas iedzīvotāju paldies.

Protams, būtu vēl patīkamāk paldies teikt pilnīgi visu jaunmārupiešu vārdā, bet diemžēl jāsecina, ka vienam otram «Vērsis Ro» ir stipri iegrožojis visatļautību. Jā, nu diezgan apgrūtinoši ir stampāt cauri melnzemes uzbērumam kādreiz iemīdītās taciņas vietā. Nepierasti ir plānot savu veco liela izmēra mantu iznešanu no dzīvokļa tieši mēneša pirmās un trešās sestdienas rītā, kad lielgabarīta sadzīves atkritumu izvedējs apbraukā visu daudzdzīvokļu māju durvju priekšas. Ērtāk taču visu nevajadzīgo drazu bija pa roku galam izmest kopējos starpmāju «getliņos». Bet tur tagad nolīdzināts laukums, kur novietot automašīnas. Neiesi jau savu sadauzīto tualetes podu, vecos logu rāmjus, apdriskāto dīvānu vai klubkrēslus bīdīt starp automašīnām. Sak, kāds no braucamo īpašniekiem ieraudzīs – sadauzīs degunu bez vārda runas. Tāpēc pa nakts melnumu ar savām lielgabarīta nešļavām jālavās pie atkritumu konteineriem. Tas, cūkmeņuprāt, nekas, ja zibens ātrumā tādā klubkrēslā, skapī vai citā mēbelē uzreiz tiek sviesti arī citi atkritumi. Un paskats – atkal dienišķi riebīgais.

Tieši maija brīvdienu laikā, sabojājot cilvēkiem svētku noskaņu, pie Mazcenu alejas 15.mājas konteineriem slepus tika nolikts dīvāns. Uz tā veikli vien saradās arī novalkātu drēbju kaudze. Nu gluži vai tāpēc, lai savs siltumiņš tiktu arī Jaunmārupes saulesbrāļiem, kuri parasti gan mēdz dirnēt ap 13.māju.

Labi audzināti ļaudis, ja nu tiešām vairs nevajadzīgo mēbeli nav iespējams uzglabāt dzīvoklī, to nonestu zem sava dzīvokļa logiem un sagaidītu aizvešanas sestdienu. Remonta vai kādā citā kapitālkopšanās reizē ikviens labi audzināts cilvēks izmantotu iespēju pieteikt kravas automašīnu «Vērsim Ro» privāti pa tālruni 67934487.

Daudzdzīvokļu namu apsaimniekotāji no SIA «Sabiedrība Mārupe» nepārtraukti domā, kā uzlabot gan iedzīvotāju ērtības, gan padarīt apkārtni aizvien sakoptāku. Pēdējo divu trīs gadu laikā atkritumu konteineru skaits gandrīz dubultots, turklāt agrāk tos izveda tikai divas reizes nedēļā. Tagad – trīs. Bet tas viss, protams, sadārdzina atkritumu apsaimniekošanas izmaksas – palielinās maksa par izvešanas apjomu, jāpalielina arī maksa sētniekiem. Kā atceraties, vēl gada sākumā, kad mūs apkalpoja rīdzinieki, par atkritumu izvešanu katram cilvēkam mēnesī bija jāmaksā Ls 1,47 bez 5% PVN. Kopš noslēgts līgums ar Mārupes «Vērsi Ro», maksājums ir Ls 1,20 bez 5% PVN.

Jā, reizumis pēc ilgākām brīvdienām esošie konteineri ir pārpildīti. Taču, mūsuprāt, pagaidām to skaits ir optimāls. Nav nozīmes nedēļā trīs reizes izkopt pustukšus konteinerus, lai reizi ceturksnī vai divos garantētu, ka tie nebūs ar kaudzi. Taču, iespējams, ir arī citi viedokļi.

Bet lielgabarīta atkritumus nākammēnes gatavosim izvešanai 7. un 21. jūnijā. Noliksim tos sava daudzdzīvokļu nama durvju priekšā, un pulksten 10 «Vērsis Ro» sāks to savākšanu, apbraukājot visas mājas.

Irēna Brūklene, SIA «Sabiedrība Mārupe» namu pārvaldniece,
Maija Soboļeva, dienesta viesnīcas vadītāja, namu apsaimniekošanas pārzine

bigtit stuff her ass porn pantyhose lesbian gangbang white panties flower tucci basketball dreams hidden goods simony busty baby heavyporn porn clips porno sex big ass fetish

buying viagra online cialis soft tabs discount online free generic cialis samples viagra soft tabs alternative herbal supplement buy viagra online

Ievietots zem sadaļas: Palīgnozares

Kūtsmēslu smārds pār Rīgas gaisa vārtiem

Neatkarīgā Rīta Avīze 5.maijā

Autors: Kristaps Kārkliņš

Pavasarī un rudenī regulārie Rīgas aviopasažieri sūdzas, ka ik pa laikam lidostas apkaimē elpa aizcērtas no nepatīkamas mēslu smakas.

It kā jau tas nav nekas nedabisks, tomēr Rīgas gaisa vārtu apmeklētāji bieži vien pauduši savu pārsteigumu par šādu sagaidīšanu. Iespējams, lidostas pārstāvji drīzumā pat vērsīsies Valsts vides dienestā, lai kopīgi apsvērtu citus variantus tuvējo lauku mēslošanai.

Mārupes pagasta padomes vadītāja Līga Kadiģe gan Neatkarīgajai apgalvo, ka pašvaldības teritorijā neesot neviena uzņēmuma, no kura darbības varētu rasties nepatīkama smaka. Iedzīvotāji neesot sūdzējušies, arī pati nekad neesot jutusi kādas smakas. Vai nu mārupiešu pagasta vadītājai ir slikti ar ožu, vai arī viņa izliekas neko nezinām, bet apmēram piecus kilometrus no pagastmājas ir SIA Sabiedrība Mārupe lopu fermas, kur mīt 450 govju ganāmpulks.

Sabiedrības Mārupe galvenais agronoms Andris Sabitovs Neatkarīgajai pastāstīja, ka uzņēmumam ir ap 1750 hektāru liela teritorija, no kuras daļa tiek nomāta tieši no lidostas Rīga. Mēslus drīkstot izvest no 1. marta līdz 15. novembrim. Govju mēslus pa ziemu uzglabā divās lielās tvertnēs, ko izlej pavasarī un rudenī, apstrādājot laukus. “Nevedam jau katru dienu. Cenšamies izvest agri pavasarī, kamēr zāle nav saaugusi. Kad izved mēslus, noecē laukus. Smakai vajadzētu būt mazākai, taču tas negarantē, ka smakas vispār nebūs,” skaidro agronoms.

Neatkarīgā kopā ar agronomu devās uz vietu, kur uzņēmums tagad mēslo zemi. Burtiski pārsimt metru no lidostas skrejceļa ir zāles lauki. “Govju saražoto mēslojumu izmantojam zemes augsnes bagātināšanai. Lai sējumi labāk augtu. Šajās dienās mēslojam ziemas rapšus, pēc tam – auzas. Bioloģiski nemēslojot, nevar iegūt labu ražu,” stāsta A. Sabitovs. Mēslošana turpināšoties līdz Jāņiem, līdz augusta beigām smakas nebūšot, bet pirms ziemas rapšu sēšanas laukus atkal atsāks mēslot.

To, ka lidostā Rīga laiku pa laikam jūtama smirdoņa, nenoliedz arī lidostas preses sekretārs Mārtiņš Langrāts. “Esam novērojuši, ka nepatīkamais aromāts ir dienās, kad pūš dienvidu, dienvidaustrumu vai dienvidrietumu vējš, taču jāpiebilst, ka tas nav visu gadu,” Neatkarīgajai teica lidostas pārstāvis. Viens no priekšlikumiem situācijas risināšanai ir zemes barošana ar minerālmēslojumu, taču tas ir daudz dārgāks nekā kūtsmēsli, tāpēc maz ticams, ka tuvākajos gados lidostas apkārtnē kas mainīsies.

Ievietots zem sadaļas: Jaunumi