Septembris
2008
Nozares milži Mārupe un Ezerkauliņi var vienoties0
Dienas Bizness 01.09.2008.Sandra Dieziņa
Izveidojot holdingu SIA Sabiedrība Mārupe varētu apvienot dārzeņu ražošanas biznesu ar z/s Ezerkauliņi, liecina Db rīcībā esošā informācija.
Valstī lielākā tomātu un gurķu audzētāja un viena no lielākajiem lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem SIA Sabiedrība Mārupe akcionāri par holdingsabiedrības izveidi izlēma piektdien ārkārtas sapulcē. Reorganizācijas mērķis ir izveidot 4 - 7 meitasuzņēmumus atsevišķās nozarēs, kurās jau līdz šim darbojās uzņēmums, lai saimniekotu efektīvāk atbilstoši tirgus apstākļiem. Vadība neslēpj, ka iecerēts piesaistīt investorus tālākai attīstībai.
Paredz pilnvarot
Akcionāru lēmums paredz pilnvarot Sabiedrības Mārupe valdi veikt reorganizāciju un dibināt jaunas SIA pa ražošanas nozarēm, kur katras jaundibināmās 100 % daļu īpašnieks ir Sabiedrība Mārupe. Tāpat uzdots valdei ieguldīt jaundibināmo sabiedrību pamatkapitālā uzņēmējdarbībai nepieciešamo SIA Sabiedrība Mārupe īpašumā esošo mantu jeb aktīvus, izņemot sabiedrības brīvās zemes, kas neatrodas zem ražošanas objektiem. Gadījumā, ja jaundibināmās sabiedrības zemes tiek atsavinātas, tad zemes vērtība nedrīkst būt zemāka par tirgus cenu, lēma akcionāri. Sabiedrības vadība neplāno līdz ar uzņēmuma pāreju pārtraukt darba attiecības ar pašreizējiem darbiniekiem - viņiem piedāvās slēgt pārjaunojuma līgumu ar jauno SIA uz tādiem pašiem nosacījumiem.
Cenu šķēres
Skaidrojot pieņemto lēmumu, Sabiedrības Mārupe valdes priekšsēdētājs Modris Spuģis norāda: «To liek darīt Latvijas valsts, kur gada griezumā viss iet uz leju. Nekustamie īpašumi ir lejā, ražošana ir apstājusies, savukārt ražošanas izmaksas strauji kāpušas. Trešais iemesls - iedzīvotāju pirktspēja ir samazinājusies. Tomātu, gurķu cenas šā gada pirmajā augustā, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir par vienu diviem santīmiem zemākas, tas pats attiecas uz kartupeļiem un pienu, lai gan resursu cenas kāpušas par 200 - 300 %. Tagad ir liels spiediens, un nav citas izvēles iespējas.» Jāņem vērā arī kompānijas kredītsaistības, kas ir ievērojamas, ņemot vērā pēdējos gados veiktās investīcijas, tostarp jaunās siltumnīcas izbūvi pērn, kur tika ieguldīti divi miljoni latu (Db, 14.12. 2007.) M. Spuģis norāda uz šobrīd vērojamo stagnāciju tirgū, kas uzņēmuma vadību spiež rīkoties strauji.
Meklē investoru
Pēc M. Spuģa teiktā, jau šobrīd tiek meklēts investors siltumnīcu kompleksam un jau kopš aprīļa notiek sarunas ar diviem kandidātiem - vienu no Latvijas un otru no Skandināvijas. M. Spuģis neatklāja investoru vārdus, taču Db rīcībā esošā informācija liecina, ka sarunas tiek risinātas gan ar somiem, gan z/s Ezerkauliņi, kas ir viens no lielākajiem dārzeņu ražotājiem un izplatītājiem Latvijā. Z/s Ezerkauliņi komercdirektore Kristīne Brunovska atzīst, ka «nav dūmu bez uguns, taču viss vēl ir procesā. Sarunas notiek, bet viss atkarīgs no Mārupes akcionāru lēmuma». Ezerkauliņu saimniece norāda, ka visā pasaulē notiek lielo uzņēmumu apvienošanās, lai samazinātu ražošanas izmaksas un piedāvātu patērētājiem konkurētspējīgu produkciju. Uz jautājumu, kādā veidā varētu notikt apvienošanās, K. Brunovska teic, ka varianti ir dažādi un viss būšot atkarīgs no Mārupes akcionāriem. Ezerkauliņu tā saucamajā holdingā, kas gan nav reģistrēts, ietilpst septiņas kompānijas, kuru kopējais neto apgrozījums pērn bija 7 miljoni Ls. M. Spuģis vēl nevarēja pateikt, cik ilgā laikā atrisināsies investoru piesaiste siltumnīcu kompleksam taču «scenāriji ir trīs - vai nu tas notiek ātri, vai 3 - 4 mēnešos vai arī gada laikā». Tiesa gan, gads esot sliktākais scenārijs, jo tas prasītu papildu līdzekļu tērēšanu, turklāt kopējā ekonomiskā situācija šo procesu varot pasliktināt. M. Spuģis situāciju salīdzina ar 1992., 1993. gadu, kad strauji pieauga resursu cenas, pazeminājās naudas vērtība, uzņēmums iekļuvis parādos un tikai ar grūtībām, pateicoties nekustamajiem īpašumiem, izkļuvis no tās. «Es negribu to darīt vēlreiz, tāpēc jārīkojas ātri,» tā M. Spuģis. Akcionāru sapulcē izvērsās diskusijas gan par gaidāmajām administrācijas izmaksām, kas, pēc dažu akcionāru domām, varētu pieaugt, gan par uzņēmuma īpašumā esošajām zemēm, kas atrodas zem ražošanas objektiem, kā arī par brīvajām zemēm. M. Spuģis atklāja, ka pašreizējās valdes darbības laikā zemes nav izpārdotas - 2004. gadā uzņēmumam piederēja 743 ha, bet patlaban - 763 ha. Audzis arī aktīvu apjoms - attiecīgi no 2.6 miljoniem līdz 9.4 miljoniem Ls. Pagājušo gadu uzņēmums beidza ar 5.72 milj. Ls - tik liels apgrozījums Sabiedrībai Mārupe bija pērn, kas ir par 8.6 % vairāk nekā 2006. gadā; šogad to iecerēts palielināt par 5 - 10 %. Akcionāru ārkārtas sapulcē piektdien netika ielaisti trīs kapitālsabiedrības īpašnieku pārstāvji, kam kopā pieder nepilns procents no statūtkapitāla. M. Spuģis, komentējot notikušo, bija lakonisks, ka tā bija īpašnieku, nevis negodīgu akciju īpašnieku pārstāvju sapulce. Db jau vairākkārt vēstīja par peripetijām ap vērtīgajām Mārupes zemēm, kuru vērtībai pieaugot rodas arvien jauni zemes tīkotāji. Kopīgi ar juristiem sabiedrības vadība bija noskaidrojusi vienu no shēmām, kas, izmantojot likumu nepilnības, ļāvusi ieinteresētām personām iegūt SIA kapitāldaļas (28.03.2007.).
ethnic porn anal group fuck anime lesbians big tits asian shemale black Tgirl
dating tutorial free porn Big Cocks Baby Shop