Decembris
2008
Mārupē arī kažokzvēri
Lauku biznesa laikraksts 2008. 09.12.
Autors: Maira Grāvīte
SIA Sabiedrība Mārupe ir Latvijā labi pazīstams uzņēmums. Kurš gan nav nobaudījis kraukšķīgo Mārupes gurķi vai sulīgo tomātu? Tomēr šī nav vienīgā darbības joma. Bez dārzkopjiem, laukkopjiem un lopkopjiem sabiedrībā strādā arī zvērkopji, kas Mārupes pagasta Ozolos rūpējas par gandrīz 11 tūkstošu ūdeļu labklājību, lai vēlāk to kažoki kļūtu par konkurētspējīgu Latvijas produktu starptautiskajā tirgū. Zvēru fermas vadītājs un SIA Sabiedrība Mārupe valdes loceklis Oļģerts Pallo ar zvērkopību ar pārtraukumu nodarbojas no 1983. gada.
Par Mārupes zvēru fermu
Ūdeles Mārupē sāka audzēt 1968. gadā. Šobrīd fermā ir 10 800 vaislas zvēri (vidēji gadā katrai ūdeļu mātītei piedzimst 3,8–4,2 mazuļi), par kuriem gādā deviņi dzīvnieku kopēji, trīs aizvietotāji, trīs virtuves strādnieki, divi katlumājas darbinieki un divi kompresoristi. Visi viņi ir universāli darbinieki. Pelna labas algas, bet tad arī dara visu – remontē virtuves iekārtas, dzirdināmo sistēmu, pieņem barību, ko ieved fermā, izkrauj kravas no automašīnām, veic darbus saldētavā, sagatavo zvēru barību un arī mehanizēti pabaro ūdeles. Samaksa – par gabaldarbu. Jo vairāk sadzimst kucēnu, jo lielākas algas darbiniekiem.
Ūdeļu audzēšanai nepieciešamais
Barība
Dzīvniekiem ik dienas nepieciešama barība un ūdens. Zvēru fermas vadītājs Oļģerts Pallo stāsta: „Dzīvniekiem izbarojam gaļas un zivju pārstrādes uzņēmumu blakusproduktus (atkritumus), ko vajadzētu utilizēt, bet mēs no tā visa pagatavojam kvalitatīvu barības masu, pievienojot tai attiecīgas piedevas, vitamīnus un minerālvielas. Tātad faktiski uz atkritumu bāzes audzējam ūdeles, kuru ādas realizējam Kopenhāgenas tirgū.”
Labturības noteikumi
Eiropas zvēru asociācijas noteiktie sprosta izmēri – 45 cm augstums, 35 cm durvju platums, 90 cm garums. Sprosta kopplatībai jābūt 850 cm2,un tas nedrīkst būt šaurāks par 30 cm un īsāks par 70 cm.
Šēdi atrodas ārā. Tie norobežoti ar sietu. Bet dzīvnieki nesalst. Teorētiski ūdeles var izturēt ārā pat 40–50 °C salu, bet tad kažokā sāk parādīties gari mati, kas ir defekts. Tādu ādiņu vairs nevar pārdot par augstāko cenu. Daļa ūdeļu pašlaik dzīvo eksperimentālajā šēdā, kurā ierīkota automātiskā dzirdināšana. Ziemā, kad sistēma aizsalst, ūdens papildus tiek padots speciālos trauciņos. Šie ir dāņu tipa sprosti, blakus saglabājušies vēl no padomju laikiem. Padomju tipa sprostu aizņemtajā teritorijā piecu vietā ir astoņi dāņu. Un tas atbilst Eiropas Zvērkopju asociācijas rekomendācijām.
Kaušana
Kaušana notiek uz vietas – ir kilingboksi (slēgtas pārvietojamas kastes). Zvēri tajās tiek ievietoti un nogalināti ar gāzi. Pēc Eiropas rekomendācijām tas skaitās humāni. Visi Latvijas zvēraudzētāji tā strādā.
Oļegs Pallo salīdzina ar to, kā rīkojas Krievijas kolēģi: „Konstatējot, ka apspalvojums ir nogatavojies, tiek rīkota nedēļu ilga bada kūre bez ūdens. No bada un slāpēm nomirušie dzīvnieki tiek nodīrāti, iegūstot vērtīgas kažokādas. Ir notikusi dabīgā atlase – izdzīvojuši stiprākie un veselīgākie dzīvnieki.
Mums tas notiek citādāk. Kaušanas laiku nosakām paši – kad mezdra (ādas iekšējā puse) ir nogatavojusies, tas nozīmē, ka zvērāda būs kvalitatīva. Lai to noskaidrotu, izdarām kontrolkaušanu. Lai izaudzētu kvalitatīvu kažokzvēru, ir vajadzīgs laika periods no maija līdz novembra vidum.”
Utilizācija
Dzīvnieku ķermeņi tiek sakrauti konteineros, sasaldēti un aizvesti utilizēšanai. SIA Sabiedrība Mārupe ir noslēgusi līgumu ar SIA Reneta. Kritušie zvēri tiek utilizēti bez maksas, par kauto utilizāciju nākas maksāt 125 Ls/t.
Krustošana
Dzīvnieku krustošana notiek martā. Pie tēviņa pa vienai tiek nestas piecas mātītes.
Vislabākais pārošanai ir apmācies un mazliet vēss laiks. Tad tēviņi ir darbīgi. Ja diena ir silta un saulaina, viņi gulšņā būros, sildot saulē vēderiņus, un par pārošanos sevišķi neinteresējas.
Lai arī visaugstāk kotējas vienādu toņu ūdeles, tomēr savā starpā krustojot dažādas krāsas, veidojas tā saucamie krustojumi jeb krossi – viena toņu krāsas pavilna ar cita toņa akotmatu. Visdārgākās šobrīd ir velveta (ar ļoti īsu akotspalvu) melnās un safīra ādas. To cena sasniedz pat 60 eiro.
Vai tiesa, ka skandināvu ūdeles ir labākas?
„Kad atnācu šeit strādāt, toreizējā vadība uzskatīja, ka zvērkopībai Latvijā nav nākotnes, un ūdeles bija atstātas novārtā. Līdz ar to pamata ganāmpulks bija izvirtis – savā starpā krustojās tuvi radinieki. Ūdeles bija maza auguma, ar nekvalitatīvu (garu) apspalvojumu, kas izsolē skaitās defekts. Sapratām – ja nemainīsim ganāmpulku, bizness izputēs,” atzīst zvēru fermas vadītājs un turpina: „Izaudzējot skandināvu tipa ūdeli, izdodam tikpat naudas barībai un algām, cik bijušajiem zvēriem. Bet kažokāda ir gandrīz par 30% dārgāka. Trīs gadu laikā ievedām grūsnās mātes no ārzemēm, atjaunojot visu pamatganāmpulku. Pērn augustā iepirkām 500 vaislas tēvus šeit pat Latvijā.”
Cik procentus no iegūtajām ādām eksportējat?
„Šogad Latvijā neatstāšu nevienu ādu, jo tagad Latvijā kažokādas iegādājas vien nedaudzi. Šobrīd strādājam tikai ar Dāniju. Kolēģi no Latvijas ādas realizē arī Somijā, tomēr sadarbība ir ne sevišķi gluda, jo kažokādas Baltijas valstīm cenšas šķirot atsevišķi un pārdot par pazeminātām cenām, lai pārpircēji varētu krietni nopelnīt.
Turpretī Dānijā saņemtās ādas tiek izpakotas no kastēm un saskaitītas. Tālāk tās iet vienā šķirojumā. Mēra visas ādas kopā – neskatoties, no kuras valsts un zvērsaimniecības tās ir nākušas. Dators tās sašķiro pa toņiem, bet cilvēks vēlāk vizuāli novērtē defektus. Mēs šajā izsoļu namā bijām un redzējām, ka tur viss notiek perfekti. Ar interneta palīdzību varam izsekot katrai ādai,” atzīst Oļģerts Pallo.
Paši arī kontrolējat tirdzniecību Kopenhāgenā?
„Mūsu rūpes beidzas tajā brīdī, kad ādas ir iekrautas mašīnā un no šejienes aizvestas. Tāpēc ir izsoles izdevumi, ko kompensējam no savas peļņas – 1,14 eiro par katru aizvesto kažokādu, neatkarīgi no tās kvalitātes. Dāņi mums atsūta iepakojamo materiālu, birkas – katrai ādai pie galvas tiek pielikta birka ar svītru kodu, ādas un saimniecības numuru. Katras nodaļas ādas tiek marķētas ar dažādas krāsas atzīmēm. Tādā veidā vērtējam arī zvērkopja darbu.
Kādas ir biežākās ūdeļu slimības?
„Ūdeles slimo ar dažādām kaitēm, tāpēc dzīvnieki saņem vakcīnas – pret gaļēdāju mēri, trivalento vakcīnu pret biežāk sastopamajām slimībām. Ja redzam, ka kādam no zvēriem ir problēmas, dodam arī zāles, kuras mums rekomendē konsultējošais vetārsts.
Dzīvnieku veselības spogulis ir viņu mēsli, ne velti speciālisti tiem pievērš uzmanību pirmām kārtām. Ja nepieciešams, pēc vetārsta norādījuma sagatavojam ārstniecisko barību.
