Sabiedrība Mārupe

Kas ietekmē maksu par siltumu

Mārupes Vēstis
2009.gada 8.decembris

Pēc iedzīvotāju uzdotajiem jautājumiem, kādus laiku pa laikam dzirdu, saprotu, ka nepieciešams neliels skaidrojums par siltumenerģijas tarifiem Jaunmārupē.

Lielākā daļa interesentu neskaidros jautājumus uzdod jautājumu formā, bet viena daļa ir pilnīgi pašpārliecināta un agresīva: “Kāpēc mums nekļūst lētāka apkure, ja avīzēs raksta, ka gāze ir palikusi lētāka?” Pat līdz absurdam, - kas mums vispār regulējot tarifus?

Tad nu atbildot jāteic, ka ir jau nu daudz nesakārtotu lietu mūsu valstī, bet tik liela mēra pašdarbība sen vairs nav iespējama. Komunālo pakalpojumu tarifus mums, tajā skaitā arī siltumenerģijas tarifu apstiprina (nu jau jāteic - līdz šim apstiprināja) Sabiedrisko pakalpojumu regulators, mūsu gadījumā Olaines pilsētas, Olaines pagasta, Mārupes pagasta un Salaspils  sabiedrisko pakalpojumu regulators (OOMS SPR). Turpmāk gan atkal reģionālie pašvaldību tarifi tikšot regulēti centralizēti ar Lielā Valsts Sabiedrisko Pakalpojumu regulatora palīdzību, tādējādi likvidējot atsevišķo pašvaldību  reģionālos regulatorus. Iespējams, ka tas ir saistībā ar reģionālo reformu.

SIA “Sabiedrība Mārupe” spēkā esošais siltumapgādes tarifs noteikts ar  OOMS SPR 2007. gada 8. jūnija lēmumu Nr 3/2007,2.p. Ar šo lēmumu noteikts, ka turpmāk, mainoties dabas gāzes cenai, līdzi mainās arī siltumenerģijas tarifs, jo lielāko siltumenerģijas tarifa izmaksu daļu sastāda kurināmā, tas ir, dabas gāzes izmaksas. Pārējā izmaksu daļa ir vairāk vai mazāk konstanta.

Tātad noteiktā laika periodā siltumenerģijas tarifs ir tieši proporcionāls dabas gāzes cenai.
Kādas bijušas šīs izmaiņas, (ko viena daļa iedzīvotāju, liekas, pat nav pamanījusi), var redzēt tabulā.

Kas notiks ar dabas gāzes cenu turpmāk, to rādīs laiks. A/S “Latvijas Gāze” sola, ka šajā apkures sezonā tā būtiski nemainīsies, tātad nemainīsies arī siltumenerģijas tarifs. Atceros gan pirms vairākiem gadiem, kad gāzes cena jau sāka strauji pieaugt, A. Dāvja kungam tika jautāts par to, vai iespējams dabas gāzes cenas samazinājums. Viņa toreizējā atbilde bija, lai uz to necerot… Taču salīdzināsim tabulā iekrāsotās 2008. gada oktobra un 2009. gada novembra cenas.

Tomēr jārēķinās, ka tarifu kāpums atkal būs sagaidāms vasaras sākumā, jo Saeima   pieņēmusi grozījumus likumā par akcīzes nodokli, paredzot, ka no nākamā gada 1.maija tiek ieviests akcīzes nodoklis dabasgāzei, kas tiek izmantota kā kurināmais vai degviela.

Tiktāl par dabas gāzes cenu un siltumenerģijas tarifu. Bet kas notiek ar siltumenerģijas patēriņu atsevišķās mājās? Kā redzams 2.tabulā, kur uzrādīti 2008. gada dati, tad maksa par viena kvadrātmetra apsildi būtiski atšķiras (Mazcenu alejā 6 un 8 katrā ir divi siltumtīklu ievadi).

Salīdzinot mājas, redzam atšķirību patēriņā vairāk nekā divas reizes starp sliktākajām mājām un siltinātajām Mazcenu alejā 31 un 33. Nevaram dot salīdzinājumu Mazcenu alejai 10, kura arī ir siltināta, jo nav precīzu datu par apsildāmo platību un iekšējo sadalījumu starp apkuri un karstā ūdens sagatavošanu.

Kas attiecas uz mājām Mazcenu alejā 6 un 8, tad savulaik to projekti saņēma godalgas, bet kāda ir šo māju energoietilpība, un kas izraisa šo palielināto patēriņu? Nerunājot par izmantoto celtniecības materiālu siltumfizikālajām īpašībām, to īpaši pastiprinājis mākslīgi palielinātā ārsienu virsma ar sekciju izbīdījumiem un dažādiem to augstumiem, izvirzītās trepju telpas ar lielu halli centrā. Tas viss objektīvi palielina ēkas siltuma patēriņu apkurei, ko vēl iespaido arī ēku iekšējo siltumapgādes cauruļvadu izolācijas stāvoklis. Lielajā vairākumā pagājušā gadsimtā būvētājās mājās tas ir diezgan neapmierinošs.

Ko darīt, lai stāvokli labotu? Tā jau varētu būt tēma nākamai sarunai. Šo māju dzīvokļu īpašniekiem noteikti būtu jādomā par namu kāpņu telpu un cauruļvadu izolācijas uzlabošanu. Vieglāk, kā pieredze rāda, to būs izdarīt namiem, kas atrodas SIA “Sabiedrība Mārupe” apsaimniekošanā. Problemātiski būs panākt vienošanos Mazcenu alejas 6., 8., un 21. mājas dzīvokļu īpašniekiem, kuri uzskata, ka viņu nama apsaimniekošanai sevišķi līdzekļi nav nepieciešami.

Harijs Lediņš,
SIA “Sabiedrība Mārupe” enerģētiķis

webmaster Jaunumi

Katram savs krusts

Mārupes Vēstis

Valsts prezidents Valdis Zatlers ar savu parakstu apstiprinājis Ordeņu kapitula lēmumu Atzinības krusta piešķiršanai SIA “Sabiedrība Mārupe” valdes priekšsēdētājam Modrim Spuģim.

Lai gan bija rosināts viņu apbalvot ar Triju Zvaigžņu ordeni, saņemtā ziņa kolēģus gandarīja pat vairāk. Tāpēc, ka patlaban arī lauksaimniekiem ikdienā nesams smags krusts, kuru tomēr nedaudz vieglāku dara atzinība. Un vēl tāpēc, ka 1710.gadā nodibinātajam Atzinības krustam ir devīze “Godaprāta ļaudīm”. 1938.gadā Latvijas Republikā atjaunotais Atzinības krusts gan nebija precīzs vecā ordeņa restaurējums, taču tas pēc Gustava Šķiltera meta veidots līdzīgs. Turklāt devīze, ar kuru apbalvojumu piešķir, palikusi sākotnējā. Tātad tiešs trāpījums!

Jau septembra beigās vairāk nekā pussimts mārupiešu ar saviem parakstiem rosināja Ordeņu kapitulu valsts apbalvojumu piešķirt “Sabiedrības Mārupe” valdes priekšsēdētājam. Turklāt tieši šajā ekonomiskās krīzes laikā, kad uzņēmumam mēnešiem nākas gaidīt maksājumus par realizēto lauksaimniecības produkciju un sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem, dzīvot no rokas mutē, vienlaikus sedzot agrākajos gados ražošanas modernizācijai ņemtos kredītus, kā arī norēķinoties par saņemtajiem energoresursiem.

Mārupiešu ierosinājumam Modri Spuģi novērtēt visas Latvijas mērogā bija divēji iemesli: cilvēki vēlējās parādīt cieņu viņa līdzšinējai politiskajai un saimnieciskajai darbībai, kā arī izteikt uzticēšanos valdes priekšsēdētāja nākotnes darbiem.

Vīrs un vārds bez seržanta sindroma

“Modrim nepiemīt seržanta domāšana. Viņš domā stratēģiski,” saka viens no ilggadējiem kolēģiem un turpina: “Cilvēks seržanta sindromu iegūst, kad ilgi nākas būt par vienkāršu strādnieku, bet Modrim ir laimējies – kā enerģētiķim jau tūlīt pēc Rīgas Politehniskā institūta beigšanas tika uzticēti arvien atbildīgāki amati. Un vēl – Modris ir sinonīms jēdzienam “vīrs un vārds”. Kad kaut kas tiek norunāts un paspiesta roka, nekāds līgums vairs nav vajadzīgs.”

Toties reizēm nodots tiek pats goda vīrs. Gan kā uzņēmuma vadītājs, gan kā pašvaldības deputāts. Piemēram, pirms gadiem diviem, Mārupes dārgās zemes iekārdināti, slēgtās komercsabiedrības kapitāldaļas pretlikumīgi centās iegūt vieglas peļņas tīkotāji. Un bija daži to īpašnieki, kuri uz šo reideru āķa uzķērās.

Cienīts un mīlēts inkognito

Kad Mārupes novada Dome palūdza saistībā ar valsts apbalvojumu uzrakstīt par Modri Spuģi kā cilvēku, nolēmu, ka aptaujāšu saimniecības ilggadējos darbiniekus un viņa portretu veidošu no kolēģu teiktā. Kopīgu pārdzīvojumu, piedzīvojumu un vērtējumu viņiem izrādījās daudz, sākot vēl no kolhoza laikiem: uz dažām stundām Modrim uzticētās aizliegtās literatūras par Latvijas vēsturi lasīšana, ieslēdzoties tikko uzceltajā katlu mājā; vai arī, kā viņš savā galvenā enerģētiķa kabinetā līdz pat Atmodas sākumam glabājis no Mārupes vecā ūdenstorņa noņemtu Latvijas karogu; cik nogurdinoši darbietilpīga bijusi dokumentu sagādāšana, lai varētu kļūt par Pasaules bankas finansētā pilotprojekta izpildītājiem un tādējādi rekonstruēt Jaunmārupes ciemata apkures sistēmu; un kur tad humora pilnie komandējumu vai atpūtas braucienu piedzīvojumi!

Taču nācās izpildīt kolēģu lūgumu un neminēt viņu vārdus. Vieni negribēja izskatīties kā pielīdēji priekšniekam. Citi – lieki “zīmēties”, lai pasargātos no publiskas skaudības – vai mazums ekonomiski nogurdināto, kas nozākā katru veiksmīgāko?

Pusceļā nenometamā atbildība

Tautas frontes laikā, kad vajadzēja piesargāties no VDK un OMON, cilvēki nešaubīgi uzticējās savējiem. 1988.gada novembrī īsā laikā Latvijas iedzīvotāji savāca vairāk nekā miljonu parakstu pret PSRS konstitūcijas izmaiņām, prasot Latvijas brīvlaišanu. Parakstu saiņi bija jānogādā Maskavā Tautas deputātei Džemmai Skulmei.

Šo uzdevumu veikt uzticēja nevienam citam kā mūsējiem. Latvijas Tautas frontes (LTF) domnieks mārupietis Egīls Radziņš piezvanīja LTF Mārupes grupas vadītājam Modrim Spuģim, lai viņš noorganizētu tik svarīgo dokumentu nogādāšanu PSRS Augstākajā padomē. Izdomāja, ka vakarā saiņus no Rakstnieku savienības jāpaņem trešajam mārupietim – Borisam Timofejevam, kuram piederēja sarkans žigulītis, lai specdienestiem tas labāk iekristu acīs. Bet pie Ulbrokas viņu jau gaidīja Modris ar vēl vienu mārupieti – Hariju Lediņu, kurš tikko kā bija nopircis jaunu moskviču. Ļāvuši Borisam pabraukt garām un sekojuši. Tumsā netālu no Salaspils iebraukuši sānceļā un saiņus ar dokumentiem pārlikuši Harija automašīnā, kurš tad arī kopā ar Egīlu un Jāni Rukšānu turpinājuši ceļu uz Maskavu. Pie Ikšķiles ieraudzījuši stāvam operatīvo volgu un vairākus norūpējušos vīrus, kuri tā arī nesagaidīja piefiksēto parakstu vedēju.

Toties drīzi vien visa pasaule uzzināja par Latvijas vēlmi turpmāk pašai lemt savu likteni un arī nest atbildības smago krustu. Vieglāk to darīt, kad viens otru pabalsta.

Silvija Veckalne,

SIA “Sabiedrība Mārupe”
personāldaļas vadītāja

webmaster Jaunumi

Abalvojums par nopelniem valsts labā

ORDEŅU KAPITULA

PAZIŅOJUMS

DARU ZINĀMU, KA ORDEŅU KAPITULS NOLĒMA

par nopelniem Latvijas valsts labā piešķirt Atzinības krusta IV šķiru:

daudznozaru lauksaimniecības uzņēmuma, SIA „Sabiedrība Mārupe” valdes priekšsēdētājam Modrim Spuģim.

Valsts prezidents

Valdis Zatlers

Rīgā 2009.gada 12.oktobrī

webmaster Jaunumi